1. pk. laikā pastāvēja uzskats, kas arī bija propaganda, ka karš spēj atrisināt visus jautājumus – starptautiskos, valsts drošības un tautas uzplaukumu ieskaitot. Tika apgalvots, ka karš atveseļo nācijas dzīvi, atraisa atsevišķu indivīdu un veselu iedzīvotāju slāņu enerģiju, gribu darboties. Karš un vardarbība tika nepārtraukti slavēti, radot priekšstatu, ka karu un tā paplašināšanos nevar novērst, ka karš ir liktenis. Un arī šeit bija svarīgs tāds fakts ka, ikviena karojoša valsts pauda domu, ka tieši ienaidnieki izmanto neatļautas un nežēlīgas metodes. …
