-
Normatīvā un humānā pedagoģija
Ja bērns izaug nekulturāls, audzināšanas darba nepilnība varētu būt tāda, ka bērns nav audzināts darbībā, kurā viņš izkoptu sevī vecāku pozitīvās personības īpašības vai arī bērna darbībai trūkusi mērķtiecība.
Uz iedzimto bioloģisko dotumu bāzes veidojas viņa psihiskā un sociālā darbība, attīstās viņa personība. Tomēr tas var notikt noteiktā mijiedarbībā ar sociālo vidi. ( A.Špona 2006., 91.lpp)
L.Boževica raksta: „Lai kādus apstākļus mēs bērnam norādītu, lai kādas prasības tam neizvirzītu, līdz tam laikam, kamēr šīs prasības un apstākļi nav vajadzīgi pašam bērnam, tie nedarbojas kā attīstības faktori.( A.Špona 2006., 92.lpp)
SECINĀJUMI.
1. Humānā pedagoģija- dod izvēli.
2. Normatīvā pedagoģija- nedod izvēli.
3. Humānā pedagoģija ietver sevī demokrātiju- (Mācīties sev pašorganizēt), Organizēt savu darbību. Nepiespiesta vajadzība. Nepieciešams, vajadzētu.
4. Normatīvā pedagoģijā ir jādara un viss.
5. Katrs cilvēks ir neatkārtojama vērtība.
6. Personības attīstības likumsakarību kompleksi ir iedzimtība, sociālā vide, audzināšana un pašaudzināšana.(V. Zelmanis, „Pedagoģijas pamati”, 152.lpp)
…
Normatīvā pedagoģija. Normatīvā pedagoģija ir cilvēka pieņemti un tradīcijās nostiprinošie likumi un noteikumi. Normatīvs ir tāds, kas noteic normu un standartu, nosaka principu vai likumu. Normatīvā pedagoģiskā procesa pazīmes: mācību procesa centā ir mācību priekšmets, kas didaktisko procesu pakļauj priekšmeta loģiskai domāšanai un ir vis biežāk sastopams ko sašaurināta didaktisko likumību izpratne, respektējot programmas prasības. Normatīvais pedagoģiskais process ir uz skolotāja darbību orientēts pedagoģiskais process, kas nosaka didaktiskos mērķus, līdzekļus, darba organizāciju, skolotāja un skolēna attiecības, skolotāja noteicošā pozīcija. (J. Davidova, LU)
