Lauksaimniecība Baltijas valstīs Padomju Savienības sastāvā

Par darbā apskatāmo laika periodu padomijas laiks izvēlēts tādēļ, ka tas ir ļoti nozīmīgs Baltijas reģiona nesenajā vēsturē. Viss, kas mums pašlaik ir, ticis veidots un pārtaisīts no brālīgo padomju republiku drupām. Iepriekšējais pusgadsimts pirms atmodas ietekmējis mūsu tautu dzīves vairākās paaudzēs. Lai varētu vērtēt lauksaimniecības nozari vispārējās politekonomiskās situācijas kontekstā Baltijas valstīs Padomju Savienības sastāvā, ir jāsniedz neliels ieskats brīvvalstu laikā, tā politiskajā un ekonomiskajā situācijā.
Baltijas valstīs notikumi attīstījās pēc visai līdzīga scenārija, ar nelielu laika nobīdi un politiskām niansēm. 1936. gadā, kad Latvijā par Valsts un Ministru prezidentu ievēlēja K.Ulmani (kas iepriekš bija radījis 1934. gadā 15. maija apvērsumu), kurš pēc apvērsuma koncentrēja savās rokās milzīgu varu; būdams likumdošanas un izpildu varas galva, valsts vadītājs un bruņoto spēku virspavēlnieks, viņš izlēma visus svarīgākos iekšējās un ārpolitikas jautājumus. Latvijā pastāvēja K.Ulmaņa autoritārais režīms. Tolaik šādi režīmi pastāvēja lielā daļā Eiropas valstu. Pēc padomju okupācijas K.Ulmanim kā Valsts prezidentam bija jāparaksta dokumenti, kas likvidēja viņa paša darbu un panākumus. Tādejādi PSRS līdz zināmam laikam izmantoja Latvijas autoritāro varas režīmu pašas valsts neatkarības likvidēšanai.
Svarīga autoritāro valstu struktūru sastāvdaļa bija tā sauktās “kameras”.Katra no tām pārvaldīja kādu valsts dzīves nozari. Izveidojās Tirdzniecības un rūpniecības, Lauksaimniecības, Darba, Rakstu un mākslas un Profesiju kameras. Tās aizstāja masveidā esošās un likvidēt paredzētās lauksaimnieku, kultūras darbinieku biedrības un apvienības, arodbiedrības, valsts politikas pārziņā vadot attiecīgās nozares. Uz autoritārisma pamata pārveidojās arī vietējās pašvaldības. Pilsētu galvas un pagastu vecākos tagad iecēla iekšlietu ministrs.…