-
Vai mākslas filma "Rīgas sargi" patiesi atspoguļo latviešus bermontiādes laikā?
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Avotu un literatūras apskats | 5 | |
| Cīņas par Latvijas neatkarību 1919.gadā | 7 | |
| 1. | Mākslas filmā „Rīgas sargi” atspoguļotās personas | 13 |
| 1.1. | Filmā attēlotie vēsturiskie notikumi | 13 |
| 1.2. | Filmas galvenie tēli un viņu attēlojums | 15 |
| 2. | Vēsture liecības par bermontiādes varoņiem | 16 |
| 2.1. | Iedzīvotāju iesaistīšanās cīņā pret Bermontu | 16 |
| 2.2. | Liecības par varonību | 17 |
| Nobeigums | 21 | |
| Pielikums | 22 | |
| Anotation | 26 | |
| Avotu un literatūras saraksts | 27 |
Beidzoties Pirmajam pasaules karam, gan Vācija, gan Krievija bija cietušas lielus zaudējumus militārā un politiskā jomā, kā arī ekonomikā. Pavērās iespējas Latvijas Republikas proklamēšanai. 1918.gada 30.janvārī. Latviešu Pagaidu Nacionālā Padome (LPNP) pieņēma Latvijas Neatkarības deklarāciju. 11.novembrī Zigfrīds Anna Meierovics panāca, ka Lielbritānijas valdība atzina LPNP valdību de facto5, 17.novembrī apvienojās LPNP un Demokrātiskais bloks, izveidojot Latvijas Tautas padomi (LTP) ar Jāni Čaksti kā priekšsēdētāju un Kārli Ulmani kā ministru prezidentu. 1918.gada 18.novembrī LTP sēdē tika proklamēta Latvijas Republika. Jau decembra pirmajā pusē lielinieku karaspēks no Padomju Krievijas iebruka Latvijā, un jaunajai valstij bija jāuzsāk cīņa par neatkarības
Jaunās valsts valdībai nebija ne līdzekļu, ne cilvēku resursu, lai organizētu savu pārvaldes aparātu un valsts aizsardzību. Lielākā daļa vīriešu, kas atbilda karadienesta vecumam, no 1915.gada atradās strēlnieku pulkos, kuri pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas bija devušies uz Padomju Krieviju. Nebija iespējams īsā laikā izveidot nopietnus aizsardzības spēkus. Latvijas Pagaidu valdībai bija jārēķinās ar Antantes valstu lēmumu- atstāt 8. vācu armiju Latvijas teritorijā iespējamai cīņai pret Padomju Krieviju. Tomēr arī vācu armija bija karot nespējīga: tajā bija sabrukusi disciplīna un izplatījušās komunistiskas idejas. Pagaidu valdība noslēdza līgumu ar Vācijas pārstāvi Latvijā Augustu Vinnigu par Latvijas bruņoto spēku izveidošanu. Līgumā tika paredzēts, ka trešdaļa bruņoto spēku jāizveido no vācbaltu zemessargiem (landesvēra), kuru politiskās simpātijas bija vācu okupācijas varas nevis Latvijas Pagaidu valdības pusē. Arī pavēlniecība sākumā bija jāuztic vāciešiem.…
Dažādos laika posmos latviešiem ir nācies aizstāvēties pret apspiedējiem, pierādīt savu apņēmību un saliedētību cīnoties par neatkarību. Ir savarīgi atcerēties latviešu sabiedrības aktivitāti jaunlatviešu laikā, Pirmajā Pasaules karā, Latvijas Valsts tapšanu 1918.gada 18. novembrī, brīvības cīņas līdz 1919. gada beigām, Latvijas aizstāvēšanu pret boļševikiem un bermontiešiem, kas tīkoja uzkundzēties Latvijas teritorijā. Zinātniski pētniecisko darba tēmas „Vai mākslas filma „Rīgas sargi” patiesi atspoguļo latviešus bermontiādes laikā?” izvēli noteica vairāki apstākļi. Pirmkārt, 2007. gada 11. novembrī klajā nāca Aigara Graubas filmu „Rīgas sargi”, kas, pēc režisora skatījuma, atspoguļo latviešus bermontiādes laikā. Tas pastiprināja Latvijas un ārzemju sabiedrības un mēdiju interesi par šo filmu. Otrkārt, varoņu atbilstošās lomas un aktieru tēlojums pārliecināja mani, un es sapratu, ka vēlos bermontiādi izpētīt plašāk. Treškārt, es uzzināju, ka mūsu skolas latviešu valodas skolotājas Līgas Lisneres ģimenes arhīvā ir daži interesanti materiāli par viņas radinieku Rūdolfu Grīnbergu, kurš varonīgi cīnījies un kritis bermontiādes laikā, aizstāvot Rīgu. Pētījuma „Vai mākslas filma „Rīgas sargi” patiesi atspoguļo latviešus bermontiādes laikā?” mērķis ir izpētīt un salīdzināt bermontiādes un filmas „Rīgas sargi” reālo un attēloto personu pārdzīvoto.
