Rīgai nonākot Zviedrijas pakļautībā, karalis Gustavs II Ādolfs (1611 – 1632) sākumā atļāva turpināt kalt monētas pēc Žečpospolitas naudas kalšanas noteikumiem. Izgatavoja ļoti zemas raudzes šiliņus un mazliet vērtīgākus trīspelherus, atsevišķos gadījumos arī dālderus un dukātus. Pēc ārējā izskata šiliņi daudz neatšķīrās no poļu laikā kaltajiem, vien mainījās uz tiem attēlotie varas atribūti.
Tā kā Rīgā kaltie šiliņi bija tirgotāju iecienīti un to kalšana deva prāvus ienākumus, Zviedrijas karaliene Kristīna (1632 – 1654) 1644.g. Rīgā lika izveidot otru monētu kaltuvi – Zviedrijas valsts naudas kaltuvi, kurā bija jākaļ Livonijas šiliņi un trīspelheri. Zviedrijas valsts naudas kaltuve Rīgā darbojās līdz 1669.g., atsevišķos gados tajā kaltas arī lielāka nomināla zelta un sudraba monētas, kas pēc šiliņu un trīspelheru leģendā ietvertā Livonijas vārda numismātikas literatūrā tiek dēvētas par Livonijas monētām.…
