Vācbaltieši noteica vispārējo kultūras situāciju un veica milzīgu, arī latviešiem, nozīmīgu kultūras darbu. Taču no otras puses vācbaltieši vairākus gadsimtus bija galvenais spēks gan politiski, gan sociāli un gan ekonomiski, kas bremzēja latviešu nacionālās kultūras un sabiedrības tendenču attīstību.
Salīdzinājumā ar citām minoritātēm Latvijā, vācbaltiešu skaits atpalika no krievu un ebreju skaita, taču vācbaltieši bija daudz aktīvāki politiskajā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras jomā. Viņi aktīvi piedalījās Latvijas politiskajā dzīvē, 1928.g. darbojās 15 vācbaltiešu politiskās partijas1.
20. gadu vidū Latvijā dzīvoja 71 000 vācbaltiešu, bet to skaits nepieauga, tas saistāms ar to, ka vācbaltiešu vidū bija zems dzimstības līmenis. Rīgā dzīvoja puse no visiem vācbaltiešiem, liels to īpatsvars bija arī citās Latvijas pilsētās – Kuldīgā, Liepājā, Jelgavā, Aizputē un Ventspilī2. Vācbaltieši piederēja pie Latvijas iedzīvotāju turīgākās daļas, jo 14 % no viņiem gada ienākumi pārsniedza 2000.00 Ls, bet 1930.g. tie bija samazinājušies uz 1600.00 Ls gadā3, bet tie tomēr uzskatāmi par ļoti augstiem.…
