„Zvans izskatās kā sirds un lente ir kā asiņu strūkla”. Pārdzīvojums, ko Rasma izjūt pret savu pirmo mīlestību, tas ir skaisti un tik šķīsti, ikviens no mums to pir piedzīvojis. Ikviens no mums domā, ka pirmais ir tas īstais un vienīgais, pasaule mūs nosoda par mūsu uzticību mīlestībai, bet sirds vēl nezin ciešanas un sāpes, ko izraisa „rozā brilles”. Ar to mums nākas sadzīvot ikdienu visa mūža garumā. Taču, kur pagriezies, ik uz stūra ir meli, nodevība un noslēpumi.
„Pirmo reizi dzirdēju, ka esmu skaista un man tas patika” tā jutās Rasma izdzirdot komplimentus veltītus sev. …
