| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Izpildes procesa jēdziens, pamats, subjekts un citi tā dalībnieki | 2 |
| 2. | Izpildu dokumentu nodošana pedziņai. Noilguma termiņš. Izpilddokumenta izsniegšana izpildei | 5 |
| 3. | Tiesu nolēmumu labprātīgas izpildes kārtība un piespiedu izpildes līdzekļi | 8 |
| 4. | Izpildes veida, kārtības un termiņu grozīšana, spriedumu izpildīšana, dažādu kategoriju lietās | 10 |
| 5. | Izmantotās literatūras saraksts | 12 |
Izpildes procesa dalībnieki.
Pēc tiesas sprieduma stāšanas likumīgā spēkā mainās civillietas dalībnieku sastāvs un tiesiskais stāvoklis. Ja ar tiesas spriedumu prasība apmierināta, prasītājs procesuāli kļūst par piedzinēju, bet atbildētājs- par parādnieku. Ja spriedums taisīts par labu trešjai personai ar patstāvīgiem prasījumiem, tad šī persona ir piedzīnējs. Par piedzīnēju var būt arī, ja apmierināta viņa pretprasība, bet prasītājs - attiecīgi parādnieks. Tādējādi patiesībā tiek atjaunots pušu tiesiskais stāvoklis, kāds tām bija līdz civillietas ierosināšanai, kuras izskatīšanas laikā kreditora tiesības un parādnieka pienākumi bija apstrīdēti.
No trešās personas bez pastavīgiem prasījumiem neko piedzīt nevar, kā arī viņi neko par labu piespriest, tāpēc šis personas tiesas spriedumu izpildē nepiedalās.
Puses – piedzinējs un parādnieks – tiesas spriedumu izpildē var piedalīties ar savu pārstāvju starpniecību, izņemot gadījumus, kad parādniekam ar tiesas spriedumu uzlikts pienākums izpildīt tādas darbības, kuras izdarīt var vienīgi viņš personīgi. …
Izpildes procesa jēdziens, pamts. Sprieduma izpilde nozīmē, ka var īstenot tiesas spriedumā, kas ir stājies spēkā (t.i., ja tas nav pagaidu izpildāms spriedums), noteikto pienākumu izpildi, tostarp pret tās personas gribu, uz kuru attiecas noteikta darbība vai izpilde. Parāda piedziņas pamatā var būt ne tikai tiesas, bet arī citas iestādes spriedums, ja likums to atļauj, piemēram, administratīva iestāde drīkst izdot lēmumu lietās, kas izriet no civiltiesiskām attiecībām. Spriedumu izpilda pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņēmot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekāvājoties. Parāda piedziņu reglamentē Likuma Nr. 99/1963 (Civilprocesa kodekss) sestās daļas 251.-351. pants ar visiem grozījumiem. Vispārīgie noteikumi par parāda piedziņu netiek piemēroti spriedumiem par nepilngadīgo audzināšanu, jo ir atšķirīga (t.i., ar īpašumu nesaistīta) izpildāma pienākuma būtība, ja neievēro tiesas spriedumu, ar ko nosaka nepilngadīgo nodošanu no vienas fiziskas personas aprūpes citas personas aprūpē. Kreditors, kura prasījumu parādnieks neapmierina, var saņemt kompensāciju, izmantojot līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Civilprocesa kodeksa sesto daļu ar grozījumiem, vai obligāto izsoli saskaņā ar Likuma Nr. 26/2000 36.-61. pantu par sabiedriskajām izsolēm (obligāta samaksa naudā), vai līdzekļus, kas pieejami saskaņā ar Likumu Nr. 120/2001 par tiesu izpildītājiem un to darbību (Izpildes kodekss) un tā grozījumiem (obligāta samaksa naudā vai neizmantojot naudu). Tālāk ir aprakstīti atsevišķi īpaši līdzekļi, kas paredzēti Civilprocesa kodeksa sestajā daļā.
