Pole I. Aizstāvēt savas intereses
Iles Poles intervijā tiek spriests par lobēšanas nepieciešamību, kas ļautu Latvijai vairāk aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā un attīstu mūsu valsti ekonomiski. Tomēr, lai lobēšanu attīstītu, nepieciešams noskaidrot un nodefinēt, kas tad īsti ir šis process un ko drīkst un ko nedrīkst darīt lobēšanas ietvaros. Ja tas viss tiktu tiesiski definēts, mazinātos negatīvisma plīvurs ap šo jēdzienu un valsts varētu veiksmīgi izmantot šo procesu. Tomēr intervijas dalībnieki jau min, ka Latvijā šī procesa attīstībā traucē mūsu pašu kultūrvēsturiskais mantojums, kas mūsos ir iedzinuši mazāku cīņas sparu savu tiesību pieprasīšanā.
Intervijas dalībnieki atzīst, ka, lai arī nav tiesiskā regulējuma lobēšanas procesam, tomēr sava veida lobēšana Latvijā jau notiek. Piemēram, uzņēmumi bieži vien nodarbojas ar savu vai savu klientu interešu pārstāvniecību, tomēr savas darbības nenosauc par lobēšanu. Iespējams, latviešiem tikai vajadzētu publiskot jau esošos lobēšanas piemērus, lai uzsvērtu lobēšanas labās īpašības un attīstītu šo procesu tā, lai tas kļūst arī Latvijai kā valstij izdevīgi.
…
Valsts prezidentam likumdošanas procesā ir vairākas tiesības, ko ir noteikusi Latvijas Republikas Satversme un ar kurām Valsts galva var ietekmēt likumdošanas procesu. Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesības (47. pants), desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu (71. pants), Valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem (72. pants), ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. (78. pants)
