Par kanoniskajām tiesībām sauc pirmsreformācijas Rietumu kristīgās baznīcas tiesības un pēcreformācijas Romas katoļu baznīcas tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, tās attiecības ar valsti, reglamentē garīdzniecības dzīvi. Viduslaikos kanoniskās tiesības regulēja arī lielu daļu ārpusbaznīcas attiecību civilo un krimināltiesību jomā, tā pakļaujot arī laicīgās personas baznīcas jurisdikcijai.1
No šīs definīcijas var secināt, ka viduslaikos katoļu baznīcas kanoniskās tiesības ieņēma nozīmīgu vietu Rietumeiropas valstu tiesību sistēmas izveidē un attīstībā. Lai gan daudzi vēsturnieki ļoti skopi pieskārušies šim tematam, tas ir izpētes vērts, jo būtiski ietekmējis smērā ilga Rietumeiropas attīstības lakaposma virzību.…
