-
Fricis Bārda "Zemes dēls"
2. Kas tekstā tiek attēlots (problēma, tēma, sižets, motīvs)
Biežs motīvs, kas dzejas tekstā tiek apspēlēts, ir nāve. Tās klātbūtne mums ikdienā un cilvēku bailes no tās.
Nāk saule sarkanā vaiņagā-
Redz: birstala miroņu šķidrautā…
Brauc palsais plostnieks smīnēdams uz leju.
„He, pilsēts! Sacelies uz izkapts deju!”
Daudz romantisma iezīmes šajā dzejā ir saistītas tieši ar mīlestību un nāvi, piem. tās ir mīlas ciešanas, vēlme beigt nepilnvērtīgo dzīvi bez mīlestības, u.c.
Nāc, parādi to asins palti,
kurā tu gulēji un kuru tu par savu vari saukt,
un pasaki, cik reiz tu mēģināji, viņā gulēdams,
piecelties, lai gan atpakaļ bij jākrīt.
7. Kas raksturīgs kompozīcijai?
Dzejas teksts ir sadalīts pantos, kur ir pārsvarā dominē krusteniskās atskaņas. Teikumi pārsvarā ir salikti un parasti viens pats pants veido vienu teikumu. Dzejas pantu ir iespējams izveidot kā teikumu, un tik un tā tas būtu loģiski saprotams.
(Kā saule vakarā savās asinīs noslīkst, tā mana dzīvība sarkanās ilgās iznīkt.)
Šiem dzejas pantiem atšķirībā no ierastā, katra rindiņa iesākas ar lielo sākuma burtu. Tas ir attiecīgi katra teikuma sākumā.
Ir dzejoļu grupas par kādu noteiktu tematu, kura tiek attēlota no vairāku varoņu saktu punktiem. Tāda piem. ir dzejoļu grupa ar nosaukumu „Nabadzība”, „Tēva piemiņai” u.c.…
Friča Bārdas dzejā ir jūtamas diva veida noskaņas, pirmā – tās ir skumjas un sāpes neatrastas un nelaimīgas mīlestības dēļ, kura savijas ar brīvprātīgu vai piespiedu kārta atbrīvošanos no dzīves. Otrs – tas ir sava veida apbrīns par apkārtesošo dabu, tās procesiem un norisēm, reizēm ar to rotaļājoties, reizēm tajā slēpjoties. Lasot šo dzeju iespējams aizdomāties par dabas un cilvēka nozīmi mūsu dzīvē, kā mēs ar to varam gan spēlēties, gan būt nelaimīgi un izmisuši to dēļ.