1944. gada jūlijā Ženēvā (Šveicē) tika sasaukta Eiropas pretošanās kustību pārstāvju konference, kuras ietvaros tika diskutētas par to, kā Eiropa attīstīsies pēc kara. Tika izveidots un parakstīts dokuments, kas noteica Eiropas apvienošanos militārās palīdzības jomā.
Pēc Otrā pasaules kara Eiropas valstu gan ekonomiskā, gan sociālā, gan politiskā situācija bija smaga. Karā bija novājinātas pat tik spēcīgas Eiropas valstis kā Francija, Vācija un Itālija. Kara sekas bija: skaidri redzams, ka Eiropa bija sašķēlusies Rietumeiropā (PSRS) un Austrumeiropā. Rietumeiropas valstis pēc kara sevi vairs nevarēja pašas aizstāvēt, viņu galvenais drošības drauds bija PSRS.
Bija problēmas arī iekšējās drošības nodrošināšanā, jo starp Franciju un Vāciju pastāvēja šis mūžīgais konflikts.
Pēc Otrā pasaules kara ASV bija lielākais spēks Rietumos, tādēļ bija jūtams lielāks spiediens drošības jautājumos arī no viņu puses.
Eiropas līderi konstatēja, ka Eiropa vairs nav tik spēcīga, kā tā bija agrāk, ka ir zudusi pasaules centra ietekme, tādēļ tas ir jāmaina un visefektīvāk to varētu izdarīt Eiropas valstis apvienojot.…
