Čehovs ir izcils. Par to nevar būt šaubu, jo kurš gan cits tik filigrāni un izcili spētu attēlot emocijas tik dziļi, izmantojot tik maz tēlainības. Viņš prata spēlēties ar vārdiem, tos saliekot savā starpā tik veiksmīgi, ka bez liekvārdības varēja likt saprast visu. Pat dziļākās, privātākās sajūtas, lasot Čehovu pašas par sevi izkristalizējās prātā. Viņa darbi nevar tikt uztverti burtiski. Tajos ir ziņa, ideja, sauklis – aicinājums. …
