Šī tēma ieņem pietiekami svarīgu vietu politoloģijas kurss kompozīcijā, jo tās izpratne rada iespēju dot politiskas sistēmas funkcionēšanas reālās dinamikas apkopojošu raksturojumu. Politisko režīmu rаksturojums ir plašāks par juridisko, tiesisko un šinī ziņā normatīvi formālo politiskas sistēmas funkcionēšanas (piemēram, valdīšanas formu, valsts uzbūves) analīzi. Juridiskā analīze pati par sevi ir ļoti nepieciešama, bet nebūt ne pietiekama reālās politiskās dzīves raksturojumā, kad tā tiek analizēta dažādu sociālo grupu politisko interešu kontekstā. Sabiedrības politiskajā vēsturē bieži var sastapt gadījumus, kad konstitūcijām, kas pašas par sevi nevar izsaukt nekādas būtiskas iebildes no demokrātijas viedokļa, ir tīri butaforisks raksturs, jo reālajā politiskajā praksē valda patvaļa. To pašu var teikt par precedentiem, kad valstī it kā formāli eksistē daudzpartiju sistēma, bet īstenībā var konstatēt pilnīgu varas uzurpāciju no kādas vienas monopolpartijas puses. Šādu situāciju uzskaitījumu varētu vēl turpināt, bet šajā ziņā ir svarīgs jau minētais apsvērums, ka politisko procesu analīze paredz politiskās sistēmas sintezējošu raksturojumu sociuma ietvaros, kam arī kalpo politisko režīmu pētījumi politiskajās zinātnēs…
Šī tēma ieņem pietiekami svarīgu vietu politoloģijas kurss kompozīcijā, jo tās izpratne rada iespēju dot politiskas sistēmas funkcionēšanas reālās dinamikas apkopojošu raksturojumu. Politisko režīmu rаksturojums ir plašāks par juridisko, tiesisko un šinī ziņā normatīvi formālo politiskas sistēmas funkcionēšanas (piemēram, valdīšanas formu, valsts uzbūves) analīzi. Juridiskā analīze pati par sevi ir ļoti nepieciešama, bet nebūt ne pietiekama reālās politiskās dzīves raksturojumā, kad tā tiek analizēta dažādu sociālo grupu politisko interešu kontekstā.
