Secinājumi:
1. Bērna dzimumidentitātes veidošanās un nostiprināšanas pirmsākumi rodas ģimenē. Bērni novēro vecāku attiecības, uzvedību un rīcības imitējot tās, tādējādi mācās izpildīt ar dzimumu saistītās lomas.
2. Sabiedrībā pastāv zināmi dzimumsteriotipi un lomas, kuras mērķis ir nodrošināt dabisku dzimuma identitātes attīstību bērnam – lai no meitenes izaug sieviete, bet no zēna – vīrietis.
3. Dzimumsocializācijas procesā, bērns veido paliekošu iekšējo izjūtu par sevi, apzinādamies savu dzimumidentitāti un ar to saistītās lomas. Sievišķās un vīrišķās identitātes veidošanās un labvēlīga attīstība ir ļoti būtisks faktors, kas veicina dzimuma lomas pieņemšanu sevī un to realizāciju dzīvē.
4. Vecāki bieži atšķirīgi izturas pret bērnu atkarībā no bioloģiskā dzimuma un tas pastiprina dzimumu sociālos stereotipus. Taču, ja uz bērnu pastāvīgi tiek izdarīt spiediens, un ja bērns nespēj atbilst šiem stereotipiem, neizjūt tajos savu piederību, pastāv iespēja, ka viņš nākotnē izvēlas mainīt dzimumu vai savu seksuālo orientāciju
…
