Pēc iepriekšējo gadu pārāk straujās tautsaimniecības izaugsmes gaidāmā korekcija sākās 2008. gada vasarā. To ietekmēja valdības pieņemtie pretinflācijas pasākumi, bet gada nogalē pastiprinājās globālās finanšu krīzes netiešā ietekme. Gaidāmās pakāpeniskās korekcijas vietā Latvijas tautsaimniecība piedzīvoja "smagu piezemēšanos" - novembrī valstij nācās pārņemt kontroli grūtībās nonākušajā tobrīd otrajā lielākajā komercbankā, bet centrālā banka, lai apmierinātu palielināto pieprasījumu pēc eiro novembrī un decembrī nopirka aptuveni 570 milj. latu.
Latvijai nebija līdzekļu tautsaimniecības stabilizēšanai un tā vērsās pie Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kā arī citām starptautiskajām institūcijām un reģiona valstīm. Decembrī tika panākta vienošanās par 7.5 mljrd. eiro aizdevuma saņemšanas iespēju (t.sk. 3.1 mljrd. eiro - no EK, 1.7 mljrd. eiro - no SVF), vienojoties par tautsaimniecības restrukturizācijas un nemainīgu fiksēta valūtas kursa politiku.
Novembrī turpinājās apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides lejupslīde. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pēc darbadienu skaita izlīdzinātais apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 15.2%. Turpinājās arī mazumtirdzniecības kritums - apgrozījums salīdzināmajās cenās (kopā ar automobiļiem; neizlīdzinātais) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 21.3%. …
Ekonomiskā situācija Latvijā pēdējā gada laikā. 2008. gada 3. ceturksnī turpinājās Latvijas tautsaimniecības lejupslīde un reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) strauji kritās (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 4.6%). Gan konjunktūras apsekojumu rezultāti, gan operatīvie dati par nozaru attīstību signalizē par turpmāku ekonomiskās aktivitātes samazināšanos.
