Tirgus ekonomikā dažādu preču un pakalpojumu cenas vienmēr mainās atkarībā vienam no otra, - vieniem pieaug, citiem pazeminās. Inflācija ir tad, kad ir cenu kāpums; kad ir cenu kritums – tad ir deflācija. Šis jēdziens ar nolūku ir ,,miglains”, jo neeksistē viens vienīgs veids kā izmērīt ,,vidējo” cenu uzvedību.
Dažādi indeksi bieži dod dažādas atbildes ne tikai uz jautājumiem par cenu izmaiņu mērogiem, bet arī uz jautājumiem par šo izmaiņu virzieniem. Reizēm atšķirības ir ļoti lielas un ļoti svarīgas daudzējādā ziņā. Mēs aprobežosimies ar gadījumiem, kuros cenu augšanas kopējā tendence ir tik skaidra un izplatīta, ka tā atspoguļojas gandrīz katrā no daudzajiem cenu indeksiem.
Inflācija apstāsies tikai tad, kad apgrozāmais naudas daudzums tiks atturēts no pārāk strauja pieauguma. Šī inflācijas ,,ārstēšana” būs efektīva neatkarīgi no tā, vai tiks pieņemti citi mēri vai nē.
Cenšoties noturēt, vai netiktu palielināti individuāla darba alga un cenas, nevar apturēt inflāciju. Tieša kontrole pār cenām un darba algu nesamazina inflācijas spiedienu. …
