Grieķi Delfus uzskatīja pa zemes centru, jo viņi zemi iztēlojās ka disku, kura centrā atradās Delfi. Un Delfu Apolona tempļa vīdu bija liels balts akmens, ko grieķi dēvēja par - „zemes nabu”.
Kāda mīts arī vēsta, ka pats Zevs, vēlēdamies atrast zemes centru , esot palaidis no rietumiem un no austrumiem divas dūjas, kas lidoja vienai otrai pretī un ka viņas ir tieši virs šī akmens satikušās.
Delfi bija svēta vieta pilsēta, un tās aizbildnis bija Apollons. Tai apkārt nebija murī, un nebija karaspēka. Apkārtējās polisa vienojās kopīgi aizstāvēt to. Reizi 4 gados tur pasludināja dievišķo mieru visā Grieķijā un tad norisinājās pītiskās spēlas, kuras atsķīras no olimpiskajām spēlem ar to, ka tur arī bija mūzikas sacensības. Grieķiem Delfi bija mītiska vieta, kur Apollons deva pareģu spējas konkrētiem cilvēkiem.…
