Beidzamajos gados tradicionālās skolotāju un skolēnu attiecības ir mainījušās un klasē veidojas daudz psiholoģiskajā ziņā sarežģītas situācijas, kas skolotājiem rada liekas problēmas. Līdz ar to mainās skolotāja un skolēna attiecības. Vispirms jau jāsaka , lai cik liels būtu skolnieks, sākotnēji par savu uzvedību ir atbildīgs indivīds pats. Savukārt kā mēs visi zinām visi indivīdi nāk no ģimenes. Jau ļoti agri bērni cenšas atrast darbības veidu, kas varētu gūt atzinību, ļaut justies nozīmīgam un piederīgam pie savas ģimenes. Bērni izmēģina dažādus uzvedības veidus un uzkrāja apziņā to sekas. Kad bērns kaujas, māte iejaucas, tas tiek novērtēts. Tēvs nereaģē uz raudāšanu, bet iejaucas tad, kad bērns laikus un strīdoties iet gulēt. Bērns katrā no šīm situācijām gūst sev zināmu pieredzi, tā es varu justies nozīmīgs un piesaistīt viņu uzmanību, tas ir jādara, lai vecākiem patiktu, bet tas nav jādara, jo vecākie vienkārši uz to nereaģē. …
