Humānistus nodarbināja viss, kas bija saistīts ar cilvēku. Ierosmi viņi smēlās senās Grieķijas un Senās Romas vēsturē un kultūrā. Tur viņi rada apstiprinājumu tam, ka cilvēks ir tiesīgs patstāvīgi un kritiski domāt. Antīkie paraugi rosināja atziņu, ka cilvēks un viņa individualitāte un neatkarība ir izpētes vērta. Ar to izskaidrojama pastiprinātā interese par klasiskajām valodām, antīko filozofiju un literatūru. Itālijā šādu antīko mākslas un literatūras paraugu bija saglabājies daudz. Humānisti piedāvāja jaunas idejas, kas ļoti atšķīrās no viduslaiku domām.
Humānā pieeja mācību stundā
Stundas galvenā produktīva pozīcija ir pasaules izzināšana. Tas nozīmē pacelties virs mācību stundas konkrētās situācijas, paskatīties uz mācību procesu caur cilvēka dzīves prizmu, ieraudzīt dzīves likumsakarības skolas realitātē, noteikt par vislielāko vērtību cilvēku, bet iegūtās zināšanas – tikai par līdzēkli cilvēka dzīvei; mācību stundā notiekošais ir dzīve, kuru izdzīvo kopā ar skolotāju.
«No pasaules uzskata pozīcijas, mācību stunda – tā ir esošā dzīve, kuras izdzīvošana un apjēgšana notiek ´´šeit un tagad´´. «(N. Sčurkova, 2005)
…
