-
Rīgas Ārzemju mākslas muzejs
Senās kultūras vēsture. Jā. Par to lasīt man patika vēl skolā. Mēs kopā ar draudzeni lasījām , parunājām to, strīdējāmies. Bet tas bija skolas gados. Un te es esmu studente, un man jāraksta eseju par Senām kultūrām. Un atkal uz muzeju mēs ejam abas divas , jo man taču vajag par to visu , ko redzu ar kādu apspriest.
Pirmais, kas mūs pārsteidza bija tas, ka muzeju apmeklē diezgan daudz cilvēku. Es iedomājos: „Nu ja, man te jāiet spiesti, bet šie cilvēki te atnāca brīvprātīgi. Un vel tik daudz cilvēku! Nu nevar taču būt, ka te ir tik interesanti!’’ Tad mēs gājām apskatīt ekspozīcijas. Nu sākās viss pa vecam: mēs skatījāmies, apspriedām, strīdējāmies, jo mana draudzene vienmēr zināja par vēsturi vairāk nekā es. Un es biju spiesta klusēt un piekrist visam, ko viņa teica. Bet ne šo reiz! Tagad es varēju apspriest vienlīdzīgi, pat dažas lietas es zināju labāk, nekā viņa.Es jūtos pārliecināta. Bet nu lai paliek. Tagad parunāsim par muzeju.
Muzejs tika dibināts 1920.gadā. Tajā laikā viņš saucās par Valsts mākslas muzeju. Muzejā bija izstādītas latviešu un ārzemju mākslas kolekcijas, kuras piederēja valstij. Rīgas Ārzemju mākslas muzejā ir aptvertas gan dažādu laikmetu, gan dažādu tautu mākslas darbi glezniecībā, grafikā un dekoratīvi lietišķajā mākslā no 5.g.t.p.Kr. līdz 20.gs. sākumam.…
Tātad…kultūra ir bijusi no pašas cilvēces sākuma un būs kopā ar cilvēku līdz pašam galam. Tā mainās, taču pamatos paliek tāda pati – savai mentalitātei uzticama, atpazīstama un vērtīga, stabila laikā un telpā. Jo kultūra cilvēku ietver visapkārt un pat ielien cilvēkā iekšā – domās, apziņā, gudrībā, dvēselē, tikumībā un grēkā. Mēs, cilvēki, esam šīs kultūras tālāknesēji un sargātāji, kas vēsturiskajā pieredzē iemantotās un saglabājamās atziņas izpauž ikdienas kultūras gaitā, daloties tajās ar citiem.
