Nr. | Название главы | Стр. |
Vēsturiskās ziņas par elektrizāciju | 3 | |
Elementārdaļinas un elektriskais lādiņš | 5 | |
Elektriskā lādiņa nezūdamības likums | 7 | |
Ķermeņu elektrizācija | 8 | |
Ķermeņu elektrizācija, tiem saskaroties | 9 | |
Ķermeņu elektrizācija indukcijas ceļā | 11 | |
Lādiņu vienādība elektrizācijas procesā | 13 | |
Kā notiek ķermeņu elektrizācija | 14 | |
Ķermeņu elektrizācija un tās izmantošana tehnikā | 15 | |
Ķermeņu elektrizācija dabā | 16 | |
Zibens | 17 | |
Matu elektrizēšanās | 18 | |
Izmantotie izziņas avoti | 20 |
Vienkāršākas elektriskās parādības bija novērotas jau senatnē. Bija arī zināms, ka dzintars, saberzēts ar vilnas drānu spēj pievilkt sīkus priekšmetus; ka pastāv tādi minerāli, kuri pievelk dzelzs gabaliņus. Senajās ķīniešu enciklopēdijās ir ziņas par to, ka aptuveni 300 g. p. m. ē. uz kuģiem lietota magnētadata; ir aprakstīta arī elektriskā izlāde negaisa laikā ap augstu ķermeņu smailēm.
Pirmo elektrības un magnētisma teoriju izveidoja angļu fiziķis un galma ārsts Viljams Gilberts ( 1544 – 1603 ). Viņš ieviesa fizikā jēdzienu „elektrība”, klasificēja vielas pēc to elektriskajām un magnētiskajām parādībām un aprakstīja ķermeņu elektrizāciju berzes ceļā.
17. un 18. gs. Pirmajā pusē tika daudz eksperimentēts ar elektrizētiem ķermeņiem. Šajā nolūkā izveidoja speciālas elektrizācijas mašīnas, kuru darbība pamatojās uz elektrizāciju berzes procesos.
Franču fiziķis Šarls Difē ( 1698 – 1739 ) atklāja, ka pastāv divu veidu elektrība – vienādas elektrizācijas ķermeņi atgrūžas, bet dažādas elektrizācijas ķermeņi pievelkas. Līdz tam laikam fiziķi pievērsa uzmanību tikai pievilkšanās spēkiem elektrizācijas procesos. …
Referātā apskatīta ķermeņu elektrizācija dabā, uzskatāmi parādot un izskaidrojot to ar piemēriem no dzīves. Par šo tēmu izstāstīts tā, lai būtu saprotams ikvienam cilvēkam.Iekļautas tēmas par elektrizācijas vēsturi, elementārdaļiņām un elektrisko lādiņu,par divu veidu ķermeņu elektrizācijas veidiem, sĪki paskaidrots kā elektrizācija norisinās. ĶERMEŅU ELEKTRIZĀCIJA Atomi un molekulas veidojas no elektriski lādētām elementārdaļiņām – elektroniem un protoniem (atoma kodolā bez protoniem var būt arī elektriski neitrālas daļiņas – neitroni). Pozitīvi lādētais atoma kodols, kas sastāv no pozitīvi lādētajiem protoniem un neitrālajiem neitroniem, saista negatīvi lādētos elektronus, kuri kustas ap kodolu. Normālos apstākļos atomā ir vienāds skaits pozitīvi lādēto un negatīvi lādēto elementārdaļiņu, tādēļ atoms ir elektriski neitrāls.
