Koloniālisms un postkoloniālisms 20. un 21.gs. antropoloģijā

IEVADS

Koloniālisms. Vēlāk –ieejot postmodernajā pasaulē- post koloniālisms. Jēdzieni, kurus var traktēt, skaidrot dažādi, no dažādiem rakursiem. Balstoties uz vēstures faktiem, to izpratnes, kā arī filozofijas, noteikti zināmā mērā- psiholoģijas.. tā varētu uzskaitīt virkni nozaru, kas kaut kādā veidā nodarbojas ar mēģinājumiem izanalizēt, izprast koloniālisma jēdzienu, kā procesu, tā veidošanās cēloņus un likumsakarības .
Līdzās augstāk minētajām zinātnēm un to disciplīnām arī antropoloģijas teorētiķi ir pievērsuši uzmanību jautājumam par koloniālismu. Referāta mērķis tad arī ir iepazīt antropoloģijas teorijas, kas kādā veidā mēģina skaidrot koloniālismu kā procesu, runā par to. Mēģināt saskatīt kopējo un atšķirīgo, viedokļu daudzveidību vai varbūt tieši pretēji, ka šajā jautājumā pastāv kāda unikāla, reti sastopama vienotība.
Tradicionāli koloniālisms tiek skaidrots, kā imperiālistisko valstu politika- ekonomiskā ziņā vāji attīstītu zemju apgūšana un pakļaušana. Kolonija- kā vārds no latīņu valodas, tulkojumā nozīmē apmetne.
-Zeme, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kura atrodas kādas valsts, metropoles varā.
Viens no daudzajiem kolonizācijas jēdziena skaidrojumiem: kādas valsts vai apgabala sagrābšana, ekspluatējot, reizēm pat iznīcinot vietējos iedzīvotājus.
Domāju, ka jēdzienu sīkāka analīze, apspriešana par to atbilstību nav īpaši nepieciešama, jebkurā gadījumā pastāvēs dažādi viedokļi, kas visspilgtāk varētu atspoguļoties dažādās teorijās, skolu uzskatos. Daudz saistošākas tad arī ir antropologu sniegtās atbildes kādēļ izveidojies koloniālisms, ko sevī ietver kolonizācija ar ko tā izskaidrojama un kādas sekas tā radījusi ne tikai vienas konkrētas zemes, tautas ietvaros, bet jau globālā mērogā.
Teorētiski apskatāmais laika periods ir 20.un 21.gs. taču, manuprāt, lai izprastu pilnvērtīgāk minēto laika posmu, nepieciešams aplūkot arī iepriekšējā gadsimtā pastāvošas teorijas, antropoloģijas virzienus.
Daži antropologi par zināmu pagrieziena punktu uzskata 19.gs., laiku pēc Napoleona kariem, karalienes Viktorijas valdīšanas laiku, kurš tiek raksturots kā miera un labklājības periods. Vienlaikus arī industriālas revolūcijas laiks, kad franču, britu, vācu un krievu koloniālās impērijas izpletās, vērojama strauja ekonomikas attīstība. Un līdzās tam- milzīgs iedzīvotāju skaita pieaugums- kā sekas, plaša migrācija.1
…