-
Vienaldzība, interese, ieinteresētība
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Vienaldzība | 3 |
1.1. | Vienaldzības raksturojums | 3 |
1.2. | Vienaldzības ietekme uz cilvēku | 3 |
1.3. | Vienaldzība savstarpējās attiecībās | 4 |
1.4. | Salīdzinājums ar citām emociju izpausmēm | 5 |
1.5. | Kā ar to iespējams saskarties sociālā darba jomā? | 7 |
2. | Ieinteresētība | 8 |
Secinājumi | 9 | |
Izmantotā literatūra | 10 |
Secinājumi
1. Vienaldzība cilvēkiem liedz izbaudīt pozitīvās un negatīvās emocijas, tādēļ vienaldzīgie cilvēki nespēj dzīvi izbaudīt pilnībā, ne priecāties par skaistiem mirkļiem, ne piedzīvot skumjas, kas sniedz emociju izlādi un atspēriena soli jauna dzīves posma sākumam.
2. Vienaldzības izjūtas cilvēkā var rasties jau kopš agras bērnības, tādēļ viens no vecāku svarīgajiem uzdevumiem bērna audzināšanā ir likt bērnam justies svarīgam un novērtētam, kā arī veicināt bērna ieinteresētību, kas var veidot turpmākos mērķus.
3. Ņemot vērā to ka vienaldzība var veidot pastāvošus un pat neatgriezeniskus emocionālās psihes traucējumus cilvēka dzīvē, vienaldzības izjūtas nepieciešams risināt tūlītēji, piemēram, lai izvairītos no “izdegšanas” darbā, nepieciešams samazināt slodzi vai atbildību, savukārt, ja tas neizdodas pašattīstības ceļā, vienaldzības izjūtas var kliedēt vēršoties pie psihologiem.
4. Interesei par sabiedriski un personiski nozīmīgiem objektiem ir liela nozīme personības attīstībai kopumā. Pēc darba autores domām, ieinteresētības pozitīvā ietekme saistās ar veiksmīgu profesijas izvēli, laimes un pilnvērtības izjūtu dzīvē.
…
1.1.Vienaldzības raksturojums Bieži vien veidojot neveiksmīgas savstarpējās attiecības un ilgstoši piedzīvojot skumjus brīžus, cilvēka emociju un jūtu psihe tiek traumēta, veidojot emocionālu reakciju-vienaldzības sajūtu, kas var būt vērsta pret dažādiem objektiem. Teorijā vienaldzība tiek skaidrota kā psihisks stāvoklis, kam raksturīgs intensīvu psihisku procesu trūkums, kā arī tiek noraidītas gan pozitīvās, gan negatīvās emocijas. Ikdienā iespējams novērot, ka vienaldzības izjūtas rodas, ja mūsu darbība neveicina attīstību un nerada izmaiņas mūsu dzīvēs, tādēļ cilvēki atsakās vēlēties un just.