Ar dzeju esmu saskāries daudz, bet maz ar konkrētiem rakstniekiem. Kad biju mazāks, es uz visiem svētkiem mācījos dzejoļus, kurus ģimenei noskaitīt. Es kaut kā varēju ļoti labi iegaumēt visu dzejoli, pat ja tas bija ļoti garš, respektīvi, mācīties R.Blaumaņa “Tālavas Taurētāju” nesagādāja lielas grūtības. Taču no visiem dzejniekiem Imantu Ziedoni esmu “izmeklējis” visvairāk. Viņa dzejā bija novērojama īpaši liela meistarība raksturot emocijas un ainavu.
Es domāju, ka noteikti vēl būs daudz meklējumu un atradumu kultūras pasaulē, varbūt tas būs kaut kas, kas jau it kā ir atrasts, bet vēl nav līdz galam saprasts. …
