Eksāmena jautājumi muitas tiesībās

Muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis) un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika.

.
1.Muitas teritorijas un muitas robežas jēdziens

LR muitas teritorija ir visa LR teritorija, ko veido sauszeme, teritoriālie un iekšējie ūdeņi, gaisa telpa, kā arī mākslīgo salu un būvju teritorijas.
Muitas kontroles zonas. Lai veiktu muitas kontroli, VID likumā paredzētajā kārtībā nosaka muitas kontroles zonas. Preču, personu un transportlīdzekļu pārvietošana pāri muitas kontroles zonu robežām notiek tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē. Citu valsts kontroles dienestu atrašanās un darbība muitas kontroles zonā saskaņojama ar VID, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Uzņēmējdarbības veikšanai muitas kontroles zonā nepieciešama VID atļauja, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Likuma 9. un 15.pantā noteiktajos gadījumos muitas kontroli var veikt visā LR muitas teritorijā.
Muitas kontrole — pasākumu kopums, kurus realizē muitas iestādes, lai nodrošinātu starpvalstu līgumu, šā likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, un kuru izpilde ir muitas iestāžu kompetencē.
Muitas kontroles zona — Latvijas Republikas muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē


2.Muitas lietas regulējošie normatīvie akti.

Pirmais muitas likumdošanas normatīvais dokuments, atjaunotajā Latvijā, bija 1990.gada 3.jūlija Ministru Padomes lēmumu Nr.51 ‘‘ Par LR Ministru padomes Muitas departamenta izveidošanu’’ Šis lēmums noteica neatkarīgās Latvijas muitas sistēmas izveidošanas uzsākšanu. Lēmumā tika nosprausti tuvākie Latvijas muitas mērķi, kur viens no šiem mērķiem bija Latvijas Republikas muitas kodeksa izstrādāšana.
Šāds kodekss tika vistuvākajā laikā izstrādāts, balstoties uz PSRS Muitas kodeksa normām, un Parlaments pieņēma šo kodeksu. Šis normatīvais dokuments, kurš tika pieņemts 1990.gada beigās ( nav spēkā ).
Patreizējā laika posmā muitu Latvijas Republikā regulē daudz un dažādi normatīvie dokumenti un tie ir - likumi, nolikumi, lēmumi, rīkojumi un pavēles.
Kopš šā gada 1.maija Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienībai un tai ir saistoša Eiropas Savienības normatīvā bāze. Īpaši svarīgi tas ir muitas jomā, jo vienotā tirgus apstākļos visām dalībvalstīm jāpiemēro vienoti nosacījumi saistībā ar preču ievešanu,…