Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
PRASĪBAS KANDIDĀTIEM | 4 | |
AMATĀ IECELŠANA, PIEŅEMŠANA, ATSAUKŠANA / ATCELŠANA | 7 | |
TIESNEŠU IECELŠANAS UN ATSAUKŠANAS KĀRTĪBA ZVIEDRIJĀ | 8 | |
TIESNEŠU IECELŠANAS UN ATSAUKŠANAS KĀRTĪBAS SALĪDZINĀJUMS | 10 | |
IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 13 |
Autore piedāvā iepazīties ar 2. Tabulā attēloto tiesnešu atsaukšanas kārtības Dānijā, Somijā un Zviedrijā salīdzinājumu. Kā redzams tabulā, pamatojumi tiesneša atsaukšanai no amata ir praktiski identiski, atšķiras tikai nianses. Dānijas un Somijas konstitūcijās netiek tieši norādīts uz noziedzīga nodarījuma veikšanu kā pamatojumu atsaukšanai no amata, taču traktējums „rupjš noteikuma pārkāpums” vai „darba profesionālās ētikas pārkāpums” varētu atbilst arī nodziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Visās trijās valstīs profesionalitāte jēdziena plašākā nozīmē ir būtisks arguments gadījumos, kad tiek lemts par tiesneša atsaukšanu no amata.
Kā otru pamatojumu grupu varētu minēt darba spēju zudumu, kas ir minēts kā viens no faktoriem visās trijās valstīs. Dānijā tas ir raksturots nedaudz specifiskāk – kā ilgstoša psiholoģiska vai fiziska rakstura saslimšana, taču arī tādu saslimšanu gadījumā praktiski vienmēr iestājas pārejošs vai nepārejošs darba spēju zudums.
Tāpat visās trijās valstīs noteikts, ka tiesnesi var atsaukt no amata ar brīdi, kad tiesnesis ir sasniedzis pensionēšanās vecumu. Nav gan noteikts, ka tas ir obligāti jādara, līdz ar to iespējams secināt, ka gadījumā, ja tiesneša darba spējas nav zudušas un viņš ir spējīgs turpināt pildīt tiesneša amata pienākumus, tiesnesim nav noteikti šis darbs jābeidz – tiesnesis var turpināt iemeslu arī pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
Kas attiecas tieši uz tiesneša atsaukšanas kārtību, jāmin, kakatrā valstī ir nedaudz atšķirīga pieeja šī jautājuma risināšanā. Dānijā un Somijā ir izveidotas speciālas tiesas tieši šo jautājumu risināšanai, jo gan šajās valstīs, gan Zviedrijā tiesneša atsaukšana no amata iespējama tikai ar tiesas nolēmumu. Dānijā darbojas Speciālā Apsūdzības un revīzijas tiesa, kuras nolēmums nav galīgs un var tikt pārsūdzēts Augstākajā tiesā, tādējādi dodot tiesnesim iespēju apstrīdēt tiesas nolēmuma atbilstību reālajai situācijai. Somijā darbojas Impīčmenta augstā tiesa, kura specializējas tieši valsts amatpersonu tiesāšanas jautājumos, tostarp lemj arī par tiesneša atsaukšanu no amata. Zviedrijā nav izveidotas speciālas tiesas, kuras lemj par tiesneša vai kādas citas amatpersonas atbrīvošanu no amata. Zviedrijā šāda rakstura jautājumus lemj Augstākā tiesa, kuras nolēmums ir nepārstrīdams.
…
Lai kandidētu uz zvērināta advokāta, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatu, kandidātam jāatbilst virknei nosacījumu, lai atbildīgā institūcija vai organizācija varētu lemt par kandidāta virzīšanu iecelšanai amatā. Darba mērķis ir teorētiski raksturot un salīdzināt šīs prasības zvērināta advokāta, zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra amata kandidātiem. Lai līdzības un atšķirības būtu strukturētākas un pārskatāmākas, darbs tiks veidots tabulas formātā. Latvijas Republikas Advokatūras likuma 3. pantā tiek definēts zvērināta advokāta amats – “ neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību”, konkretizējot arī darbības, ar kādām šī juridiskā palīdzība tiek nodrošināta. Advokātu nozīmi tiesu sistēmā ataino likuma 5. pants – “tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē”. Arī prasības zvērināta advokāta amata kandidātam regulē 1993. gadā pieņemtais Latvijas Republikas Advokatūras likums, konkrēti 14. un 15. pants.
