Francijā tika gāzta absolūtā monarhija, ierobežoja
baznīcas tiesības un nodibināja republiku.
Uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem
notikumiem Eiropas jauno laiku vēsturē.
Revolūcijas rezultātā nodibinātā republika kļuva
par modernas valsts un sabiedrības formas modeli.
Konstitūcija paredzēja viedokļa, vārda brīvību, visu
pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, vispārējas
vēlēšanu tiesības, profesijas izvēles brīvību u.c.
Revolūcijas cēloņi
Vāja ekonomiskā situācija (piemēram, grandiozais valsts ārējais parāds un tā dēļ ieviestie smagie nodokļi);
neapmierinātība ar absolūtisma monarhiju,
tiekšanās pēc republikānisma, lielākas brīvības,
pārtikas trūkums pirmsrevolūcijas mēnešos,
augstais bezdarba līmenis un augstās maizes cenas,
neapmierinātība ar reliģisko neiecietību.
Nacionālā sapulce
Kad finansu ministrs De Brienns mēģināja samazināt Parīzes
parlamenta privilēģijas, parlaments pieprasīja kārtu pārstāvju
sapulces sasaukšanu.
1789. gadā Versaļā sanāca kārtu pārstāvju sapulce, kur tūdaļ
sākās strīdi starp kārtu pārstāvjiem.
17. jūnijā trešās kārtas pārstāvji pasludināja sevi par Nacionālo
sapulci. 20. jūnijā viņi, sapulcējušies vienā zālē, zvērēja
neizklīst, iekams nebūs izstrādāta konstitūcija. Lai gan Luijs XVI
atcēla trešās kārtas lēmumus, karaļa pavēlei nepakļāvās.
9. jūlijā Nacionālā sapulce sevi pasludināja par nacionālo
satversmes sapulci. Tas nozīmēja, ka ģenerālštati tika pārveidoti
par visu Francijas iedzīvotāju pārstāvniecības iestādi, kas
pretendēja uz augstāko varu valstī.
…
