Arī Eiropas Savienības cilvēktiesību aģentūra Eiropas Savienības pamattiesību hartas 11. panta ietvaros sniedz skaidrojumu, ka tā kā vārda brīvības īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, uz to var attiecināt tādas prasības, nosacījumus, ierobežojumus vai sodus, kādi paredzēti tiesību aktos un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti.
Apskatot dažādus spriedumus vārda brīvības ierobežošanas lietās, ir secināms, ka šis jēdziens tik tiešām ir ierobežojams dažādos gadījumos un izteikumi, kas ir ierobežojami vienā situācijā, var tikt pieļauti citās situācijās, tāpēc pats būtiskākais šo lietu izskatīšanā un vārda brīvības ierobežošanā ir motīvs ar kādu persona ir izteikusies un objektīvais pamatojums, kas balstīts uz faktiem. Konkrētu nostādņu tam nav, taču galvenie pamatprincipi, lai ierobežotu cilvēka izpausmes brīvību, ir citu cilvēku cieņas un goda aizsargāšana, sabiedrības drošības un labklājības sekmēšana, amatpersonu reputācijas sargāšana, kā arī diskriminācijas novēršana. Tiesai katra lieta jāizskata individuāli, ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus.
Vārda brīvība demokrātiskā sabiedrībā ir ļoti plaša un tās ierobežošana iespējama tikai galējos izņēmuma gadījumos. Turklāt vārda brīvība attiecināma ne tikai uz ”informāciju” vai ”idejām”, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc.
…
Viens no mūsdienu demokrātiskās iekārtas pamatelementiem ir vārda brīvība, kas ir plaši definējams, tomēr ierobežojams jēdziens. Likumdevējs nesniedz konkrētu definīciju un robežas vārda brīvībai, bet galvenais šī jēdziena pastāvēšanas iemesls ir iespēja katram izteikt savu viedokli, paust savus uzskatus atbilstoši savai pārliecībai un aizstāvēt sevi, netiekot par to sodīts. Galvenā problēma vārda brīvības interpretācijā ir tā, ka bieži vien šī izpausmes brīvība konfliktē ar citām cilvēktiesībām, kā piemēram tiesībām uz privāto dzīvi, cieņas un goda neaizskaramības principiem u.c., It sevišķi mūsdienās, kad arvien plašāku ietekmi iegūst plašsaziņas līdzekļi un cilvēku neierobežotās iespējas izteikties plašai auditorijai, ir būtiski apzināties ne tikai to, ka katram cilvēkam ir tiesības brīvi paust savu viedokli, bet arī pienākums ar šīm tiesībām neaizskart citu personu tiesības un sabiedrības kārtību.
