R. Rīdzinieks ar romānu „Zelta motocikls” ļauj lasītājam paraudzīties tajā laikā, kurā ikdienā sastapās latvieši, dzīvojot trimdā. Kā uzsver Anšlavs Eglītis, tad „Rīdzinieks apstrādā vienu no aktuālajām modernās literatūras problēmām – grūto, dažkārt izmisīgo cilvēka identitātes meklēšanu”.1
Romāna centrā ir nacionālās identitātes problēma, kur būtiska loma ir eksistenciālismam – identitāte, patība. Šādus meklējumus veic arī Igors Kalniņš – romāna galvenais varonis. Igors ir latvietis, karojis latviešu leģionā (hitleriešu armijā), pēc kara atsvešinājies no latviešu emigrantiem un nokļūst Zviedrijā:
„Zviedru vidē viņš labprāt bija latvietis, bržiem rupji akcentēdams savu piederību austrumiem.”2
Zviedrijā Igors Kalniņš apprec Gerdu no Austrumvācijas. Viņš strādā maizes darbu zviedru saliktuvē, reizēm uzskatīdams sevi par gleznotāju:
„Priekšā, ielas galā, Svētais Juris kāva pūķi. Ja gleznotu abas ielas puses, veidotu divus pelēcīgus laukumus (...) Ja gleznotu. Vajadzētu, vajadzētu! Igors apņēmās rudenī atsākt gleznot.…
