Rezumējot visu iepriekšminēto, nedz likumdošanā, nedz tiesu praksē pagaidām nepiedāvā izvērstu, juridiski noformulētu skaidrojumu par to, ko nozīmē būt krietnam un rūpīgam saimniekam. Kā arī jāņem vērā tas, ka likumdevējs ne vienmēr spēj, kā arī ne vienmēr ir vajadzīgs visus dzīves gadījumus detalizēti ietvert tiesību normās. Līdz ar to, lai ar kādu jēdzienu raksturotu iespējami vairākas darbības, likumos izmanto ģenerālklauzulas, kā, piemēram, šajā gadījumā “krietns un rūpīgs saimnieks”, no tiesību teorijas viedokļa ir ģenerālklauzula, tādējādi likumos nav ietverta tā precīza definīcija. No tā izriet, ka tiesību normas piemērotājam saskaroties ar ģenerālklauzulu, tā jāpiepilda ar noteiktu saturu, kura piepildīšanai ir izmantojami dažādi avoti, normatīvie akti, tiesu prakse un “ārpus tiesību normām esošie avoti, piemēram, morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u.c. Līdz ar to, tiesību normas atvērtība ļauj meklēt individuālas lietas taisnīgāko risinājumu.”
Kā arī, ņemot vērā to, ka valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, kurus tie nodarījuši sabiedrībai, tas nozīmē, ka sabiedrība (nevis SIA kapitāla daļu turētāji personīgi) var iesniegt tiesā prasības pieteikumu pret valdes locekļiem par zaudējumu nodarīšanu. …
