-
Cenzūra LPSR laikā Latvijas mākslinieku un Jelgavas kultūras darbinieku priekšstatos un atmiņās
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Cenzūras jēdziens | 7 |
| 2. | Literatūras avota un mākslas filmas analīze | 9 |
| 2.1 | Latviešu mākslas filmas “Elpojiet dziļi“ analīze | 9 |
| 2.2. | Saskarsme ar cenzūru Ojāra Vācieša biogrāfiskajā grāmatā „Cilvēka brīvība. Cilvēka balss” | 12 |
| 3. | Cenzūra Jelgavas kultūras darbinieku daiļradē | 15 |
| 3.1. | Opuss-C solista un dziesmu tekstu autora Jura Kaufelda atmiņas par saskarsmi ar cenzūru LPSR laikā | 16 |
| 3.2. | Jelgavas Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieces atziņas par padomju laika cenzūru | 18 |
| 3.3. | Jelgavas Ā.Alunāna teātra aktiera Māra Branča atmiņas par cenzūru teātrī | 21 |
| 3.4. | Padomju laiku cenzūras ietekme uz Jelgavas Ā. Alunāna teātra režisores L.Ņefedovas darbu | 23 |
| Secinājumi | 25 | |
| Izmantotie informācijas avoti | 26 | |
| Pielikumi | 29 |
Secinājumi
Autores mērķis izpētīt cenzūras ietekmi uz Latvijas un Jelgavas kultūras darbinieku daiļradi ir izpildīts. Darba gaitā autore secināja:
• PSRS cenzūras mērķi bija - celt jaunu, sociālistisku kultūru; nepieļaut sliktas kvalitātes (padomju ideoloģijai neatbilstošu) mākslas darbu iziešanu apritē; radīt viltus realitāti; realizēt kontroli pār publicēšanai un izplatīšanai nolemtiem mākslas darbiem.
• Padomju laika cenzūra ietekmēja Ojāra Vācieša daiļradi. Tā kā viņa darbi bija savdabīga nevardarbīga pretošanās izpausme pastāvošajai varai, cenzējot dzejoļus, tie zaudēja savu patieso domu, kas, savukārt, radīja viltus realitāti.
• Neļaujot izplatīt filmu „Elpojiet dziļi”, cenzori piepildīja savu mērķi, nelaist apritē no politizēta viedokļa “nekvalitatīvu” materiālu, tādējādi ierobežojot mākslinieku radošumu.
• Visi intervētie Jelgavas kultūras darbinieki ir saskārušies ar cenzūru LPSR laikā, cietuši no tās, un atzina, ka tikuši ierobežoti savā radošajā izpausmē un vēlmē atspoguļot patieso realitāti.
• Intervijās izskanēja atziņa, ka cenzūra savā veidā kontrolēja kultūras kvalitāti, un neprofesionāliem māksliniekiem savus darbus izplatīt neļāva. Līdz ar to publiskajā telpā lielākoties nokļuva augstas mākslinieciskas kvalitātes darbi.
• Intervētie Jelgavas kultūras darbinieki atzina, ka arī mūsdienās būtu vajadzīga stingrāka kontrole pār publiski pieejamo saturu, kas neatbilst morālām, estētiskām un ētiskām normām, un pār mākslas darbiem, kuri mūsdienās bieži vien ir ar sliktu māksliniecisku kvalitāti
• Hipotēze apstiprinājās daļēji:
• Cenzūra LPSR laikā gan ierobežoja mākslinieku radošumu, patiesības atspoguļojumu un bojāja kultūras darbu un māksliniecisko ieceru kvalitāti, gan vienlaikus nepieļāva neprofsionālismu un mākslinieciski vāju darbu nokļūšanu publiskajā telpā.
…
Cenzūra kā sabiedrības brīvas un objektīvas informācijas apmaiņas ierobežojums ir viena no totalitārisma pazīmēm. Ar cenzūru kā gandrīz visos plašai publikai apskatāmos procesos klātesošu faktoru Latvijas okupācijas 50 gadu gaitā saskārās ikviens Latvijas iedzīvotājs, lai gan oficiāli Padomju Savienībā nekāda cenzūra neeksistēja, un katru, kas atļāvās stāties tai pretī, sodīja. Tagad 21.gadsimta cilvēks piedzīvo padomju laika cilvēka sapni par brīvu un demokrātisku kultūru. Kopš Padomju Savienības sabrukšanas 1991. gadā un Latvijas brīvības atjaunošanas ir pagājuši 25 gadi. Nomainījusies vesela paaudze, kas dzīvo un spriež par padomju varas politizēto sistēmu pēc vecāku atmiņu stāstiem, dažkārt veidojot stereotipiskus priekšstatus. Balstoties uz atmiņu stāstiem un avotiem, autore pamato priekšstatus par Padomju laika cenzūras ietekmi.
