SECINĀJUMI
1. Lielākā daļa respondentu 45% atzīmē, ka svarīgākais faktors, kas nosaka klientu savstarpējo mijiedarbību un sociālo prasmju uzturēšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ir abpusēji pieņemama saskarsme. Tātad, lai veicinātu klientu sociālo prasmju uzturēšanu sociālajam rehabilitētājam nodarbībās un aktivitātēs ieteicams iesaistīt klientus ar līdzīgu saskarsmes kultūru.
2. Vairākums respondentu 62% novērojuši, ka sociālais rehabilitētājs institūcijā profesionālās darbības ietvaros veic profilaktisko darbu, uzlabojot gan psiholoģisko klimatu, gan radot klientam labu pirmo iespaidu par sevi, tātad sociālais rehabilitētājs profilaktiskajā darbā klientu sociālo prasmju uzturēšanas veicināšanai, veido gan klienta pozitīvu attieksmi, radot labu pirmo iespaidu, gan arī uzlabo psiholoģisko klimatu institūcijā.
3. Autore secina, ka vairums respondentu 91% pauž viedokli, ka sociālais rehabilitētājs profesionālajā darbībā izmanto visus pieejamos resursus klientu sociālo prasmju uzturēšanā, veicinot pilnvērtīga pakalpojuma nodrošināšanu.
4. Kopumā 55% respondentu atzīmē, ka klientu sociālo prasmju uzturēšana visveiksmīgāk notiek mazo grupu nodarbībās, pārsvarā pamatojot to ar brīvu, nepiespiestu gaisotni grupā. Salīdzinoši liela daļa respondentu 30% norādījuši, ka sekmīgi sociālās prasmes tiek uzturētas individuālo nodarbību laikā, uzsverot, individuālas un rūpīgākas pieejas nozīmi. Tātad sociālajam rehabilitētājam, veicinot klientu sociālo prasmju uzturēšanu, nodarbības ieteicams organizēt mazās grupās, neformālā gaisotnē vai individuālās nodarbībās, nodrošinot individuālu, rūpīgu pieeju, izprotot klienta vēlmes un vajadzības.
…
