Zinātne nevar pastāvēt bez plaša plāna informācijas. Pētītājs izmanto oficiālo statistiku no preses, bet nepietiekošu viņš iegūst socioloģiskajās aptaujās, kurās tiek noskaidrotas respondentu subjektīvie uzskati. Atbildes tiek vidējotas, apkopotie dati attēloti statistisko tabulu veidā, tiek noskaidrotas iegūtās likumsakarības. Gala rezultāts – zinātnes teorijas uzbūve, kas ļauj paredzēt nākotnes parādības un izstrādāt praktiskās rekomendācijas.
Socioloģiskais pētījums sākas ar problēmas izstudēšanas, mērķu un hipotēžu izvirzīšanās, teorētiskā modeļa konstruēšanas. Nākamais posms ir instrumenta izstrādāšana, primāro datu savākšana un to apstrāde. Pēdējā stādijā - teorētiskā analīze. Pēc pētīšanas rezultātiem tiek konstruētas tendences un noteiktās viena notikuma atkarības no citas.
Sākot pētīšanas programmu, jāizstrādā tās teoretiskā-metodoloģiskā daļa, kuras saturs noteic gala rezultātus un to kvalitāti. Šīs daļas izstrādāšana pieņem maksimāli noteikto formulējumu atrašanu, kā ir pētījuma temats, mērķi, uzdevumi, objekts, hipotēze.
Otrā, procedūru-metodiskā programmas daļa, sastāv no pētījuma stratēģiskā plāna, atlašu tipa pamatošanas, socioloģsikās informācijas savākšanas metodikas noteikšanas, informācijas instrumenta, iegūtas informācijas analīzes un apstrādes metožu noteikšana.
Pētījumu galvenā jēga ir dažādu veidu sistemātisku datu vākšana, detāļu, uzskatu apraksts un sīku, īpašu tēmu analīze.…
