| Nr. | Название главы | Стр. |
| SAĪSINĀJUMU SARAKSTS | 3 | |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | ADMINISTRATĪVAIS PĀRKĀPUMS | 6 |
| 1.1. | ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA JĒDZIENS | 6 |
| 2. | ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA SASTĀVS | 7 |
| 3. | ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA | 8 |
| 3.1. | ADMINISTRATĪVAS ATBILDĪBAS SISTĒMA | 8 |
| 3.2. | ADMINISTRATĪVĀS ATBILDĪBAS JĒDZIENS | 10 |
| 4. | ADMINISTRATĪVAIS SODS | 11 |
| 4.1. | ADMINISTRAĪVĀ SODA MĒRĶIS | 11 |
| 4.2. | ADMINISTRATĪVO SODU VEIDI | 12 |
| 4.3. | ADMINISTRATĪVO SODU PIEMĒROŠANA UN APMĒRS | 12 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 15 | |
| IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS | 16 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Administratīvais pārkāpums ir prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.
2. Vainojamība ir situācija, kurā administratīvo pārkāpumu izdarījusī persona nevar atsaukties uz juridiski nozīmīgiem apstākļiem, kuru esība būtu pamats atbrīvot personu no atbildības. Tātad, ja vien darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz konkrēto personu (vainojamības objektīvais elements), ir rezumējams, ka persona par attiecīgo darbību ir vainojama.
3. Administratīvā atbildība iestājas par sabiedriskiem pārkāpumiem, kas ir mazāk bīstami nekā krimināltiesībās paredzētie pārkāpumi, arī sods ir mazāks. Pie atbildības saucamā persona var pārsūdzēt tikai lēmumu, ar kuru tai piemērots sods, savukārt nevar sūdzēties par maznozīmīgiem pārkāpumiem.
4. Piemērojot administratīvo sodu, tiek veicināta sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Pēc katra prettiesiska nodarījuma jāseko sodam un ir noteikts nevis konkrēts naudas apmērs, bet gan minimālā un maksimālā soda robeža, amatpersonai tiek dota rīcības brīvība katrā konkrētajā gadījumā piemērot atbilstošāko sodu.
…
No 1985. gada Latvija bija spēka Administratīvo pārkāpumu kodekss (turpmāk teksta - APK). Latvijas APK bija sarežģīts, neskaidrs, ietverti vairāki atšķirīgi lietvedības procesi, tiesību normas tajā bija pretrunīgas, bet dažos jautājumos pastāvēja tiesiskā regulējuma trūkums. Tieslietu ministrijā tika izveidot darba grupu, kuras mērķis bija noskaidrot, kas šajā atbildības jomā būtu maināms, un tika izstrādāta sākotnēja koncepcija. Koncepcijas pamata bija mainīt pieeju no kodeksa uz normu dekodifikāciju. Tās mērķis bija izstrādāt vienotu normatīvo aktu, kas paredzētu AA vispārīgos nosacījumus un AP lietvedības organizēšanas kartību, bet savukārt, pārkāpumus pašus definēt speciālās normas normatīvajos aktos. Uzdevums bija pilnveidot procedūras, padarīt tās vienkāršākas, arī iestāžu darbu daļēji atvieglotu, kā arī efektivizētu atbildības un soda efektivitātātes palielināšanu.
Koledžas darbs.
