-
Pasaules ekonomikas, politikas un ekoloģijas attīstības prognožu apkopojums un iespējamās ietekmes uz Latviju analīze
Nr. | Название главы | Стр. |
Pasaules ekoloģija | 3 | |
Ūdens – svarīgs dzīvības faktors | 8 | |
Enerģētika | 9 | |
Enerģētiskā un izejvielu problēma | 10 | |
Zemes resursi | 13 | |
Mežu resursi | 14 | |
Pasaules ekoloģiskā problēmas | 14 | |
Pasaules ekonomikas, politikas, ekoloģijas attīstības prognožu apkopojums | 19 | |
Secinājumi | 19 | |
Literatūras saraksts | 21 |
Augi un dzīvnieki ir pielāgojušies konkrētam klimatam, pieejamo barības resursu veidam, dabiskajiem ienaidniekiem un citiem konkrētajam apvidum raksturīgajiem apstākļiem. Daudzas sugas ir ļoti izturīgas un tās panes krasu vides apstākļu maiņu. Citas sugas ir piemērojušās kādam noteiktam barības veidam, tādēļ tās ir ļoti atkarīgas no noteiktu sugu augu vai dzīvnieku daudzumu areālā, piemērotiem apstākļiem mājokļa veidošanā u.tml. Ja vides apstākļi kļūst nelabvēlīgi šie specializēto sugu īpatņi ir lemti bojāejai.
Stabilos vides apstākļos, kā tas vērojams tropiskajos mežos, laika gaita attīstījās attīstījies ļoti daudzveidīgs pielāgošanās “tīkls”. Šādos apstākļos vietas paliek daudzām un dažādām sugām- arī ļoti specializētām. Dažu sugu populācijas ir nelielas, reizēm tajās ir pavisam nedaudz īpatņu .Šādas ekosistēmas ir ļoti trauslas, tās nepanes nekādu svešu faktoru ietekmi. Ja sākotnējā veģetācija un augsne ir iznīcināta, tās grūti atjaunot. Ziemeļeiropas lapu koku mežos dzīvo daudz mazāk sugu, un tiem nav raksturīgas šauras specializējušās sugas. Toties šo nedaudzo sugu populācija parasti ir lielas un ekosistēmas krietni stabilākas nekā tropiskajos mežos. Eiropas mežu var izcirst, un pēc zināma laika tās atkal ataug. Daudzām šeit sastopamām sugām ir labi attīstīta diseminizācija, tās ātri ieceļo no apkārtējiem mežiem un kolonizē šo telpu. Pārējas sugas seko vēlāk.
Stabilitāte ir sistēma spēja saglabāt zināmu homeostāzi, ekosistēmas spēja izturēt ārējās ietekmes vai pretoties tām. Sistēma ir pašregulējoša, un šis pašregulācijas mehānisms palīdz tai atjaunot ekoloģisko līdzsvaru, tā nonākot zināmā stabilitātes stāvoklī.
Ekosistēmas augu produktivitāte ir atkarīga no gada nokrišņu daudzuma. Ja tas samazinās par 50%, augu kopējā biomasa var samazināties par 20-30%, bet augēdāju- par 10-15%. …
Cilvēcei pašai savu interešu vārdā vajadzētu būt dziļi ieinteresētai rūpēties par apkārtējo vidi. Ir jāizstrādā pareiza, ekoloģiski pamatota bioloģisko un citu resursu saglabāšanas stratēģija, jāmācās but pieticīgam un pareizi sadalīt Zemes resursus. Mums pašiem ir jāsamazina savs bioloģiskais potenciāls un brīvprātīgi jāierobežo ekspansijas tendences. Tas ir mūsu pašu interesēs. Mums jāizbeidz izmantot savas milzīgās priekšrocības attiecībā pret dabu. Apstākļos, kad bioloģiska konkurence nepastāv, mūsu ekspansija apdraud cilvēces nākotni. Mūsdienās cilvēce patērē vairāk nekā 30% no visas primārās produkcijas, kas tiek saražota uz Zemes. Vai vispār uz Zemes ir iespējams nodrošināt ilgtspējīgu nākotni cilvēcei un visam, kas pastāv tai līdzās? Kā veicināt cilvēku attieksmes, vērtību kritēriju un uzvedības maiņu, kā panākt vienprātību un kopēju rīcību ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai? Atbildes ir jāmeklē mūsu ekoloģiskajā un sociālajā uzvedībā un tā ir jāsaista ar jaunu pasaules izpratni. Apspriežot jaunumu par pārmaiņām ekonomikā, tehnoloģijās, resursu pārvaldībā un politikā, ir jāņem vērā arī ētiskais aspekts, jo ekonomika un politika ir efektīvākais līdzeklis sabiedrisko attiecību un individuālās uzvedības pārveidei.
