Liriskais ‘’Es’’ jūtas ļoti drūms un noskumis. Dzejolī nesaskatu nevienu pozitīvu un saulainu gaismas stariņu, nevienu cerību un ne kripatiņas no cīņas spara, bet tas viss ir saprotams, jo liriskais ‘’es’’ stāsta par sāpēm un briesmām, kas viņus sagaida. Vēsturiski šis gads latviešu tautai ir ļoti sāpīgs un dramatisks, jo tūkstošiem latviešu tika aizvesti un pakļauti liktens postam. Liriskais ‘’Es’’ izjūt sāpes, jo viņu ir nodevuši, un visa uzticība, kas pastāvēja ir sagrauta tūkstoš lauskās. ‘’Par vērmelēm būs nodevība tava’’. Liriskais ‘’Es’’ pārdzīvo un jūt līdzi katram, kas tiks iesaistīts šajā postošajā pasākumā. Viņš vairs necer un ir zaudējis visu gaišo, ko iepriekš bija plānojis un gaidījis. Manuprāt, Liriskais ‘’es’’ skumst no bēdām un ir nevaldāmi dusmīgs uz visu apkārtējo. It visā viņš saskata padevību un nāvi. ‘’Prieks jāņu nakti neatnāks pat lūgts, Un rokās savīs zieds tikko plūkts’’. Liriskajam ‘’Es’’ riebjas doma, ka viss skaistais var padoties tik vienkārši, un , iespējams, lai arī viņā vel būtu jebkāds cīņas spars, tad viņš redz ka apkārtējos tāda nav. …
