Snātenes
Latgalē raksturīgas arī rakstaini austās linu snātenes ar mežģīņu, bārkšu un izšuvumu rotājumu.
Ar snātenēm sedzās vasarās.
Ikdienas tērpa snātenes parasti ir baltas vai retāk arī no krāsaina linu auduma.
Zeķes
Zeķes – vilnas, rakstainās ziemā un nātnas vasarā.
Zeķes adītas no baltas vilnas ar krāsainu ieadītu augu rakstu.
Vasarā parasti nēsā kokvilnas zeķes gludā vai mežģīņadījumā.
Rotaslietas
Latviešu tautas apģērbā liela nozīme bijusi rotaslietām.
Dažām rotaslietām bija arī praktiska nozīme – ar tām varēja saspraust apģērbu (saktas un vīriešu jostu sprādzes).
Citām rotām- krellēm un gredzeniem ir tikai rotājošs raksturs.
Saktas
Kā sievas, tā vīri kreklu aizdarei lietoja vienu vai vairākas mazās saktas, villainei – lielās saktas. Tās piesprauda virs krūtīm.
Vīriešu tautas tērps
Parasti valkā garos vai pusgaros svārkus, kurus šuj no vadmalas dažādos pelēkos toņos. Kā svārku rotājums izmanto melnus samta apmalojumus un ielaidumus, kā arī ādas apšuvumus. Svārkus apsien ar pītām jostām vai svītrainajām celainēm.
Garos melnos zābakus vai puszābakus parasti valkāja virs garajām biksēm.
Pie goda tērpa nēsā melnu rateni ar platām malām un vidēji augstu jostasvietu.
…
