-
Degradētas teritorijas - Strūžānu kūdras fabrikas - revitalizācijas iespēju izpēte
Образец документа32 Биология, Охрана природы, Сельское хозяйство, лесное хозяйство
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 5 | |
| 1. | Degradēto teritoriju jēdziens | 7 |
| 1.1. | Degradēto teritoriju veidošanās cēloņi | 8 |
| 1.2. | Degradēto teritoriju kategorijas | 9 |
| 1.3. | Kritēriji degradēto objektu un teritoriju noteikšanai | 11 |
| 2. | Degradēto teritoriju revitalizācija | 14 |
| 3. | Degradētās teritorijas Strūžānu kūdras fabrikas pašreizējā stāvokļa raksturojums | 16 |
| 4. | Strūžānu kūdras fabrikas teritorijas revitalizācijas iespēju izpēte | 18 |
| 4.1. | Materiāli un metodes | 18 |
| 4.1.1. | Paraugu ievākšanas metodika | 18 |
| 4.1.2. | Augsnes paraugu analīzes metodes | 20 |
| 4.1.3. | Gaisa kvalitātes analīzes metodes | 22 |
| 4.2. | Pētījuma rezultāti un to izvērtējums | 23 |
| 4.2.1. | Augsnes kvalitātes rezultātu izvērtējums kūdras fabrikas teritorijā | 23 |
| 4.2.2. | Gaisa kvalitātes rezultātu izvērtējums | 27 |
| 5. | Kūdras fabrikas teritorijas revitalizācijas iespējamie varianti pēc pētījuma rezultātiem | 28 |
| Secinājumi | 30 | |
| Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 31 | |
| Pielikums | 33 |
SECINĀJUMI
1. Degradēta teritorija ir pamesta vai neizmantojama zeme, kas izveidojusies nelabvēlīgo, sociālo un ekonomisko ietekmju rezultātā. Degradētas teritorijas atjaunošana nenozīmē pilnīgu teritorijas atgriešanu pirmatnējā stāvoklī, tā var būt pārveidota atbilstoši sabiedrības prasībām, bet noteikti ar augstu ekoloģisko kvalitāti.
2. Strukturējot kritērijus pēc nozīmīguma, tos sadala trīs grupās: pamatkritēriji, papildus kritēriji teritoriju plašākam raksturojumam, kritēriji degradēto teritoriju prioritizēšanai, nosakot svarīgākās revitalizējamās teritorijas.
3. Eiropas Savienības ietvaros dalībvalstu pieredze tiek apkopota, izstrādājot kopīgu stratēģiju degradēto teritoriju revitalizācijai. Pašlaik šis darbs notiek starptautiskā projekta “CABERNET” ietvaros.
4. Būtisku vizuālo piesārņojumu rada būves. Saimnieciskai darbībai izmanto mazāk par 50% teritorijas un saimnieciskā darbība notiek tai nepiemērotā vidē. Teritorijas attīstību nevajadzētu ietekmē inženierkomunikāciju trūkums, jo nav piekļūšanas problēmu. Teritorijas kompleksu attīstību paātrina īpašums vienā teritorijā ar labu piekļūšanu. Tā ir lielas teritorija (virs 3 ha). Augstāka prioritāte piešķirama lielām teritorijām ar viendabīgu īpašumu struktūru, tāpēc revitalizācija nav apgrūtināta un ir iespējama.
5. Strūžānu kūdras fabrikas teritorijā robežlielumu pārsniedz augsnes elektrovadītspēja ceturtajā augsnes paraugā. Ir konstatēts, ka šajā teritorijā iz maz kalcija un magnija jonu kopējā daudzuma augsnē un maz kalcija daudzuma augsnē. Teritorijā ir sārmaina augsne, hlorīda jonu daudzums nepārsniedz robežvērtību. Piesārņojuma līmenis, saskaņā ar likuma ”Par piesārņojumu” prasībām nepārsniedz pieļaujamās normas un teritorijas nepastāv ierobežojumi teritorijas izmantošanai.
…
Darbā sākotnēji tiek apskatīti degradēto teritoriju veidošanās cēloņi, degradēto teritoriju kategorijas. Sniegti degradēto teritoriju novērtēšanas kritēriji. Tā kā studiju darba pētījums ir orientēts uz Strūžānu kūdras fabrikas revitalizācijas iespēju noskaidrošanu, tāpēc studiju darba teorētiskajā daļā ir arī apskatīta dažādu valstu pieredze degradētu teritoriju revitalizācijā. Lai varētu veikt degradēto teritoriju revitalizāciju, ir nepieciešama teritorijas novērtēšana, kas palīdzētu paredzēt gan sociālos, gan arī ekonomiskos aspektus teritorijas tālākā attīstībā un arī izmantošanā. Degradētās teritorijas ir iepriekš izmantotas vai pamestas vietas, kuru atgriešanai lietderīgā izmantošanā ir nepieciešama iejaukšanās. Degradētās teritorijas parasti rodas valstī notikušu industriālu vai strukturālu pārmaiņu rezultātā...
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
