4. Romāna darba spēcīgās un vājās puses.
Viena no romāna spēcīgajām pusēm noteikti ir tas kā autorei izdevies apvienot bērna gaišo skatījumu uz pasauli un viņai skaisto Latviju, kopā ar traģiskajām atmiņām un pieredzēm no Sibīrijas. Manuprāt, visspilgtākā aina ir tā, kurā mamma ravē nezāles un Laura ar šausmām noskatās, jo bez tām taču nebūs ko ēst. Man, kā cilvēkam, kas uz vēstrui ir ar jūs, ļoti patika vieglā valoda. Pat es lasot šo grāmatu sapratu par kuru laika periodu iet runa un kādi notikumi Latvijā šajā laikā norisinājās. Tas nedaudz vieglāk palīdzēja saprast gan Lauras, gan viņas vecāku emocijas. Piemēram, kā Lauras vecākiem nepatika runāt ne par Sibīriju, ne par to kā mainījusies Latvija, bet Laurai Latvija bija skaista tāda, kāda tā ir. Vēl kā stipro pusi var minēt to, ka pat runājot par tādām tēmām kā Sibīrija, nāve un izmisums, šī grāmata neatbilst latviešu grāmatu ‘’zelta standartam’’, kas, bieži vien, ir sēru grāmatas un grāmatās par dzērājtautu, kuras visvairāk saistās ar latviešu literatūru. Šij grāmatai ir traģikomisks ievierziens, jo to lasot lasītājs gan smiesies, gan raudās, tā sit pa visām emociju stīgām un tieši tas, manuprāt, to padara īpašu.
Nesauktu to par vājo pusi, bet pieminēšu gan. …
