Eiropas ideja nebalstās nedz uz stipras centralizētas varas izplešanos, nedz populistiskas šo kopienu un šīs Savienības suverēno valstu un autonomo reģionu kopā saplūšanas. Doma par Eiropas federāciju tapa jau 14.gs., bet kā reāli īstenojams projekts tas tika apspriests tikai 19. gs. sākumā. Par vienu no pirmajiem federācijas izveidošanas projektiem uzskatāmas franču publicista Pjēra Dibuā domas, izteiktas četrās grāmatās, kuras uzrakstītas starp 1300. – 1308. gadu. Jau tajā laikā izskanēja daudzas ļoti modernas idejas (piemēram, valdnieku pilnvarotas grupas izveide, kas regulāri risinātu problēmas, sieviešu izglītošana u.t.t.), bet daudzas no šīm idejām netika praktiski realizētas.
17. gs. beigās Eiropas federācijas ideju sāka apspriest kā starpvalstu attiecību modeli, bez ārējā ienaidnieka piesaukšanas.
18. gs. daudz vienotas Eiropas idejas apcerēja divi ievērojami filozofi – Žans Žaks Ruso un Imanuels Kants. Ievērojamālā atšķirība viņu koncepcijās bija tāda, ka Kants pretēji Ruso uzskatīja par iespējamu dalībvalsts izstāšanos no federācijas. Abi filozofi diezgan pesimistiski raudzījās uz šādas vienotas Eiropas izveidi. Tomēr 19. gs. tieši Kanta idejas plaši izplatījās Ziemeļeiropā, arī tagadējā Latvijas teritorijā.
…
