Kopējais pieprasījums un piedāvājums

Darbā runāts par:... Ekonomikā visi tirgi (preču, naudas, darba) ir pastāvīgā mijiedarbībā. Šo mijiedarbību ekonomisti izskaidro, veidojot kopējā pieprasījuma un kopējā piedāvājuma modeli. Kopējais pieprasītais reālais IKP apjoms. Kopējais pieprasījums līknes veidā raksturo mājsaimniecību, uzņēmumu, valdības un ārzemnieku pieprasīto reālo iekšzemes kopprodukta apjomu noteiktā laika periodā, pastāvot dažādam cenu līmenim, ja pārējie nosacījumi ir nemainīgi. Procentu likmes efekts – ja cenu līmenis pieaug, patērētājiem pirkumu iegādei vajag vairāk naudas, uzņēmējiem, lai izmaksātu algas un veiktu citus maksājumus, vajag vairāk naudas: Iekšējais īslaicīgais aizstāšanas efekts. Starptautiskais aizvietošanas efekts. Fiskālā politika un Monetārā politika. Starptautiskais faktors. Nākotnes gaidas jeb prognozes – sagaidāmā inflācija, ienākumi, peļņa. Atbilstoši šīm prognozēm iedzīvotāji pieņem lēmumus par dažādu preču iegādi šobrīd. Ja sagaidāms, ka inflācijas temps pieaugs, arī kopējais pieprasījums palielināsies, jo iedzīvotāji centīsies tagad ienākumus tērēt vairāk, uzkrāt mazāk. Ja nākotnē sagaidāms, ka ienākumi pieaugs, iedzīvotāji centīsies vairāk naudas izdot ilglietojamo preču iegādei, palielināsies ražošana, līdz ar to palielināsies AD un līkne nobīdīsies pa labi. Ja paredzams, ka sagaidāmā peļņa pieaugs, uzņēmēji to izmantos, lai iegādātos vairāk kapitālpreču. Ražošana paplašināsies, pieaugs kapitālpreču pieprasījums, AD līkne nobīdīsies pa labi. Kopējais piedāvātais reālais IKP apjoms – tas galapreču un pakalpojumu daudzums, kuru, pastāvot dažādam cenu līmenim, noteiktā laika periodā ir iecerējuši ražot un piedāvāt tirgū visi tautsaimniecībā funkcionējošie uzņēmumi, pastāvot noteiktam cenu līmenim. AS līknes I stadija – horizontālais jeb keinsisma segments – ekonomika atrodas depresijas fāzē, uzņēmumos ir nenoslogotas jaudas, liels bezdarbs, cenu līmenis – nemainīgs. AS līknes II stadija – starpsegments – notiek cenu līmeņa kāpums, ekonomika sāk atveseļoties, var iestāties pilnīga nodarbinātība, vēlāk – ekonomikas pārkarsēšana. AS līknes III stadija – vertikālais jeb klasiskais segments – parāda, ka ekonomikā ir izsmeltas visas iespējas lielāka preču un pakalpojumu daudzuma ražošanā un piedāvāšanā pat tādos gadījumos, ja cenas pieaug. Ražošanas resursu (darbaspēka, kapitāla, tehnoloģijas) izmaiņas: nodarbināto kvantitātes, kvalitātes pieaugums, jaunākas tehnikas lietošana paaugstina darba un kapitāla ražīgumu un dod iespēju palielināt preču un pakalpojumu ražošanu, līkne pārvietojas pa .. Darba stimuli – nodokļu likmes, bezdarba pabalsti – var stimulēt cilvēkus meklēt darbu un sekmēt darbaspēka piedāvājuma pieaugumu un kopējā piedāvājuma palielināšanu. Lieli bezdarbnieku pabalsti nestimulē cilvēkus meklēt ... Makroekonomiskais līdzsvars . Kopējie izdevumi un IKP. Kopējo izdevumu grafiks – atspoguļo sakarības starp kopējiem plānotajiem izdevumiem un reālo IKP, pieņemot, ka cenu līmenis ir nemainīgs. Izdevumi patēriņam un ietaupījumi Mājsaimniecības izdevumus patēriņam ietekmē: Rīcībā esošais ienākums – personiskais ienākums, ko saņem mājsaimniecības par pārdotajiem ražošanas faktoriem atskaitot nodokļu maksājumus; Uzkrātā bagātība; Uz nākotni orientētais patēriņš – ienākumi vienmērīgi jāsadala visā dzīves laikā. Tas samazina kārtējo patēriņu par ietaupījumu summu; Aizdevu procentu likmes – ierobežo vai sekmē preču iegādi ... Sakarība: ja rīcībā esošais ienākums pieaug, tad: Vidējā patērēšanas tieksme samazinās; Vidējā uzkrāšanas tieksme pieaug. Sakarības starp vidējo patērēšanas tieksmi un vidējo uzkrāšanas tieksmi: Izdevumu patēriņam (C) un ietaupījumu (S) kopsumma ir vienāda ar rīcībā esošo ienākumu (RI):... Galējā patērēšanas tieksme un galējā uzkrāšanas tieksme Galējais lats – rīcībā esošā ienākuma pieaugums par vienu vienību, piem., latu. Daļa no šī lata tiek izlietota patēriņam, daļa – ietaupījumiem. Galējā patērēšanas tieksme (MPC – marginal propensity to Consume)- tā rīcībā esošā ienākuma pieauguma (viena lata) daļa, kura tiek iztērēta patēriņam:... Ja iedzīvotāji sāk izdot arvien mazāk naudas patēriņa preču un pakalpojumu iegādei, rodas ieņēmumu samazinājums uzņēmējdarbības sektorā  uzņēmumi samazina ražošanas apjomus  tiek samazināts strādājošo skaits krītas darba algas lielums  krīt uzņēmēju peļņa  kopējie ienākumi samazinās. Investīciju ietekme uz IKP izmaiņām. Darbā ir iekļauti arī attiecīgie grafiki un atbilstošās formulas.