-
1905.-1907.gada revolūcija
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| Revolūcijas cēloņi un uzdevumi | 4 | |
| 1905.-1907. gada revolūcijas periodizācija | 6 | |
| Revolūcija Latvijas teritorijā | 9 | |
| 13. janvāra notikumi Rīgā | 9 | |
| Revolūcijas vadoņi | 10 | |
| Baznīcu demonstrācijas | 12 | |
| Kaujinieki un mežabrāļi | 13 | |
| Muižu dedzināšana | 14 | |
| Revolūcijas sekas | 15 | |
| SECINĀJUMI | 16 | |
| Literatūras avoti | 17 | |
| PIELIKUMS | 18 |
SECINĀJUMI
1. 1905. gada revolūcijai bija ļoti liels upuru skaits. Gāja bojā ap 3000 Latvijas iedzīvotāju un ap 5000 devās uz ārzemēm.
2. 1905. gada revolūcija sākās kā strādnieku revolūcija, bet beigās par tās mērķi kļuva muižnieku varas sagrāve.
3. Revolūcijas iespaidā izveidojās vairākas spilgtas latviešu inteliģences personības, kuras vēlāk kļuva par politiķiem un Latvijas valsts dibinātājiem.
4. Pēc revolūcijas Latvijā sākās saimnieciskā rosība. Pilsētās pieauga rūpnīcu skaits, palielinājās strādnieku algas, uzlabojās darba un sadzīves apstākļi un veidojas dažādas strādnieku biedrības.
5. Soda ekspedīcijas izrēķinājās ar revolucionāriem un viņu atbalstītājiem, daudziem tika piespiests nāves sods, ieslodzījums cietumā vai katorga Sibīrijā.
6. Revolūcijas rezultātā pasaules prese sāka publicēt informāciju par latviešiem, latviešu skolās atļāva vairāk lietot latviešu valodu, Latgalē tika atcelts drukas aizliegums, atļauja dibināt politiskas partijas un biedrības.
7. Muižniecība un patvaldība Baltijas guberņās saglabāja savas pamatprivilēģijas.
…
Līdz pat 19. gs. 60. gadiem latviešiem bija vāja nacionālās identitātes izpratne. Vācbaltu muižnieku īpašumi noveda pie zemes nepietiekamības, radot ievērojamu bezzemnieku šķiru, kas veidoja vairākumu no visiem iedzīvotājiem. Laukos zemes trūkums bija vissmagākā problēma, jo lielākā daļa lauksaimniecībā izmantojamās zemes bija muižnieku rokās. Lauku iedzīvotāji nebija apmierināti ar muižnieku privilēģijām. Zemniekiem bija ar saviem nodokļiem jāuztur pagasti. Tieši zemnieki veidoja valsts nodokļu lielāko daļu. Lauku iedzīvotāju vairums bija bezzemnieki: rentnieki, pusgraudnieki, amatnieki, laukstrādnieki. Laukstrādnieki pelnīja tikai ap 100 rubļu gadā, viņu darba laiks vasarā sniedzās līdz 16 stundām dienā un sevišķi grūti bija dzīvokļu apstākļi.
