-
Cilvēks kultūrā un kultūra cilvēkā
Cilvēks nav iespējams ārpus kultūras. Viņš var dzīvot dabā, sajust tās tuvumu, bet viņš vienmēr domās, runās, sapratīs un vērtēs caur kultūras prizmu. Jautājums “Vai kultūra veido manu personību?” ir tikpat kā jautājums “Vai gaiss veido manu elpu?” – tas ir nenoliedzams fakts. Un tomēr šī atziņa jāizsaka, jo tikai apzinoties kultūras ietekmi, mēs saprotam, kas mūs patiesībā padara par to, kas esam.
Kultūra ir kā nepārtraukta saruna starp pagātni, tagadni un nākotni. Cilvēks ienāk pasaulē jau esošā kultūrā – viņu sagaida valoda, tautas tradīcijas, literatūra, māksla, simboli, vērtības. Viņš nepiedzimst tukšā telpā. Tas nozīmē, ka personība jau no pirmās dienas tiek veidota kultūras ietekmē. Kad bērns dzird tautasdziesmu, kad viņš mācās savas pirmās pasakas vai sakāmvārdus, viņš ne tikai apgūst valodu, bet arī uzsūc noteiktu pasaules redzējumu.
…
Esejā tiek aplūkots jautājums, vai kultūra veido cilvēka personību, un nonākts pie secinājuma, ka kultūra nav tikai ārējs ietvars, bet gan dziļš iekšējais spēks, kas nosaka cilvēka identitāti, domāšanas veidu un vērtību sistēmu. Kultūra ir kā vide, kurā cilvēks ieaug, un kā resurss, no kura viņš barojas visas dzīves garumā. Argumentācijā izmantoti trīs precīzi fakti: latviešu folklora (dainas) kā identitātes veidotāja un vērtību nesēja, Raiņa ideja “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” kā kultūras un personības savstarpējās mijiedarbības apliecinājums, valodniecības fakts – valoda kā kultūras būtiskākā sastāvdaļa, kas strukturē domāšanu un līdz ar to arī personību. Esejā tiek parādīts, ka kultūra veido ne tikai cilvēka domas un raksturu, bet arī viņa spēju saprast citus un orientēties pasaulē.
