Lai atbildētu uz šo jautājumu izmantosim G. Libermaņa piedāvātos materiālus, kas skaidro, ka pozitīvās makroekonomikas uzdevums ir analīze jeb makroekonomisko procesu cēloņsakarību noskaidrošana, lai spētu pārliecinoši atbildēt uz jautājumu “kāpēc?”. Tomēr makroekonomikas analīzes metodes ir ļoti dažādas, tāpēc no izvēlētās metodes būs atkarīgs makroekonomikas tēls. Piemēram, daudzām attīstītām ES dalībvalstīm 3-4% liels IKP pieaugums būtu pietiekams, bet Latvijai šāds augšanas temps ir lēns, ja ir vēlme tuvākā nākotnē sasniegtu vidējo ES dzīves līmeni. Bet normatīvā makroekonomika ir pretstats pozitīvai makroekonomikai. Normatīvā makroekonomika ir tendēta nevis uz apstākļu pieņemšanu un samierināšanos, bet gluži pretēji uz augstāka mērķa, labklājības līmeņa sasniegšanu un trūkumu iznīcināšanu. Normatīvā makroekonomikā atbild uz jautājumu “kā jābūt?”, “ko varam?”, “ko vēlamies sasniegt?” un “kā to panākt?”. Tieši tāpēc normatīvās makroekonomikas lozungi ir uz priekšu, uz augšu pretī labākai dzīvei, kas ir saistīti ar zinātnisko programmas mērķi.…
