Pirmajā brīdī steiga, ar kādu eiropieši ap 1500.gadu sāka apgūt lieljūras, šķiet pagalam nepretīga un teju neizskaidrojama.
Tieši viduslaiku Eiropā bija noformējusies gan aizjūras ceļotāju motivācija, gan arī datu un finansiālā bāze. Skaidrs, ka galvenā loma bija ekonomiskas dabas apvērsumiem – Eiropā joprojām valdīja augsts un stabils pieprasījums pēc Āzijas garšvielām un citām greznumprecēm. Piparus, kanēli, muskatriekstus, ingveru un krustnagliņas bija iespējams audzēt tikai Dienvidaustrumāzijas tropiskajā klimatā, taču tās bija lieliski konservanti, kālab attīstīto un arī vēlo viduslaiku Eiropā bija un palika plaši cienītāji. …