Vokālās pedagoģijas evolūcija skar divus skaņveida aspektus: tehnisko un stilistisko. Pirmais aspekts apskata skaņrades instrumenta veidošanos un prasmi to izmantot, otrais - mūzikas gaumes un stila izjūtas attīstīšanu.
Jau senatnē vokālās tehnikas problēmas apskatīja Hipokrāts un Galēns, bet stilistisko aspektu - Platons. Ar laiku vokālā pedagoģija dažādi interpretēja šo autoru darbus.
Hipokrāta un Galēna metodes radīja atšķirības pedagoģiskajos paņēmienos un vokālās tehnikas tipos: Hipokrāts bija galvas rezonatoru izmantošanas piekritējs, Galēns - krūšu rezonatoru.
Atšķirības skaņas emisijā bija pamats strīdiem vokālajā pedagoģijā, kas turpinās vēl joprojām.
Katra vokālā aparāta radīšana balstās uz noteiktas vokālās tehnikas apgūšanu.
Dažādu pasniegšanas metožu evolūcija ir cieši saistīta ar vokālo skolu evolūciju. Laika gaitā skolas bija atkarīgas no skaņas etalona un mūzikas gaumes kritērijiem. Vokālās skaņas pilnveidošana ir atkarīga no bioloģiskās fonētikas, kas balstās uz nemainīgiem likumiem un laiku pa laikam dziedāšanas pasniegšana mainīja savas metodes un kritērijus atkarībā no vadošā priekštata par elpas tipu. Ar laiku pedagogi sāka pievērst uzmanību balsenei.…
