1.Simboliskā interakcionisma galvenās nostādnes.
Simboliskais interakcionisms ir teorētiska pieeja, kas sociālo rīcību un sociālo mijiedarbību skaidro ar jēgu (meanings), ko rīcības subjekti un mijiedarbības dalībnieki piešķir lietām un rīcības aktiem. Pašām no sevis lietām nekādas jēgas nav, jo jēga top, tikai sociālās mijiedarbības procesā tās apjēdzot un interpretējot. Tātad rīcības analīzē simboliskais interakcionisms akcentē rīcības subjekta spēju interpretēt lietas un konstruēt jēgu. Lietu jēga veido mūsu pasauli. Būtiski ir tas, ka lietu jēga mainās un attīstās, tādējādi mainoties un attīstoties ari mūsu pasaulei. Dažreiz simbolisko interakcionismu sauc par sociālo konstruktīvismu un saista ar socioloģiski orientētu sociālo psiholoģiju.
Simboliskā interakcionisma teorijā jebkāda sociālā mijiedarbība ir komunikācija (saziņa) - tāds process, kurā cilvēki viens uz otru iedarbojas, izmantodami simbolus - dažādus ar jēgu jeb nozīmi apveltītus objektus. Teorijas autori - amerikāņu sociologi Džordžs Herberts Mīds un Herberts Blūniers - uzska…
