Jebkuru zīšanu iegūšanu ir jāsāk no pašiem pirmsākumiem un nav svarīgi vai pirmsākumi ir meklējami pavisam nesenos laikos – pirms desmit vai simts gadiem, vai arī pirmsākumi ir meklējami vēl pirms mūsu ēras. Nekas nav un nevar būt pilnīgs, ja tas ir atrauts no sava pirmsākuma no savas vēstures, līdzīgi kā koks bez saknēm ir tikai un vienīgi sabiedriskām vajadzībām izmantojamā izejviela – nedzīva, mirusī miesa, tā arī zinātne bez tās vēsturiskā sākuma ir sausa, līdz galam neizprasta un faktiski nedzīva. Vēsture ir nepieciešama gan cilvēkiem, gan zinātnei, kas kalpo cilvēkiem. Zinātne, vēsture un cilvēks ir cieši saistīti. Jo kā cilvēks nevar pārstāvēt bez vēstures, kas viņam ir devusi dzīvību, un zinātnes, kas viņu ir attīstījusi par tādu būtni, kāds viņš pašlaik ir; tā arī zinātne nevar pārstāvēt bez cilvēka un vēstures.…
