1578. gada 21. oktobrī.:
- Apvienotais Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēks zviedru ģenerāļa Boses un lietuviešu karavadoņa Sapegas vadībā sakāva pils aplencējus. Krievu karaspēks šajā kaujā zaudēja ap 7000 vīru, pārējie atkāpās uz savu galveno bāzi Tērbatas cietoksnī. Cēsu kauja iezīmēja lūzumu Livonijas kara gaitā.
1579. gadā.:
- Poļi un lietuvieši atguva Polocku, iebruka Krievijā un ieņēma Veļikijlukus (Великие Луки).
1580. gadā.:
- Zviedri ieņēma Korelas cietoksni.
1581. gadā.:
- Zviedrijas armija Pontusa de la Gardija vadībā atkaroja Narvas cietoksni.
1581.-1582. gadā.:
- Stefana Batorija vadītā armija ilgstoši aplenca Pleskavas kremli, tomēr nespēja to ieņemt.
1581. gada.:
- Jūlijā karaļa Batorija apmetnē Polockā ieradās pāvesta legāts Maskavā Antonio Posevino kopā ar četriem jezuītiem, 30. augustā cars Ivans IV savā Smoļenskas apmetnē uzņēma pāvesta delegāciju un piekrita, ka Antonio Posevino darbosies kā starpnieks starp caru un karali, ceļojot starp Smoļensku un Polocku, bet krievu valodu protošais Stefans Drenockis no Zagrebas paliks Maskavijā, bet Džovanni Paolo Kampana pāvestam ziņos par sarunu rezultātiem.
Sarunu rezultātā
1582. gadā.:
- Krievija un Polija-Lietuva noslēdza Jamzapoļskas miera līgumu, kurā Krievija atteicās no visiem iekarojumiem Livonijā par labu Polijai-Lietuvai. Vēlāk Krievija bija spiesta noslēgt Pļusas mieru arī ar Zviedriju, uz laiku zaudējot arī Ingrijas zemes.
…
